Par depresiju sabiedrībā joprojām pastāv daudz mītu un aizspriedumu. Daudzi uzskata, ka tā nav nekāda slimība, bet vien vāja rakstura cilvēku aizbildinājums, lai neko nedarītu. Apkārtējo aplamie priekšstati un līdz ar to gaužām neefektīvie centieni palīdzēt diemžēl depresijas māktā stāvokli tikai pasliktina. Portāls WebMd.com apkopojis vairākus apgalvojumus par depresiju. Pārbaudi, vai zini, kurš no tiem ir mīts un kurš – patiesība!
Ja kādam ir depresija, vajag viņu uzmundrināt
Mīts! Ja cilvēkam tiešām ir depresija, nevis vienkārši pārejoši slikts garastāvoklis, centieni viņu uzmundrināt būs "lāča pakalpojums". Tev taču viss ir kārtībā! Tev nav par ko skumt! Aizmirsti par to un vienkārši baudi dzīvi! Šādas frāzes bieži dzird depresijas savažotie, taču tās tikai un vienīgi liek viņiem justies nesaprastiem. Teikt kādam, lai viņš aizmirst par depresiju, ir tas pats, kas mudināt aizmirst par caureju.
Vienīgais veids, kā vari palīdzēt, ir paust atbalstu un sapratni, kā arī ieteikt apmeklēt psihoterapeitu vai citu psihoemocionālās veselības speciālistu.
Muguras un galvassāpēm nav saistības ar depresiju
Mīts! Mūsu psihoemocionālā veselība ir cieši saistīta ar fizisko veselību, tādēļ depresija var izraisīt arī fiziskus simptomus. Cilvēki gan ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuriem depresija neizraisa nekādas fiziskās veselības problēmas, un ir tādi, kuri depresijas ietekmē cieš no galvas, muguras un citām sāpēm, krampjiem un vēderdarbības traucējumiem.
Depresijas māktas sievietes 'iesprūst' vainas sajūtā
Patiesība! Vainas sajūta depresijas ietekmē var mākt arī vīriešus, taču sievietēm tā, kā arī nomāktība un mazvērtības sajūta raksturīga daudz biežāk.
Depresijas mākti vīrieši biežāk ir viegli aizkaitināmi, kā arī zaudē interesi par darbu vai hobijiem, kas iepriekš aizrāvuši. Viņi arī biežāk nekā sievietes mēģina noslīcināt depresīvās sajūtas alkoholā vai nomākt, lietojot citas apreibinošas vielas, kas, protams, cerēto efektu nesniedz.
Depresija uzliesmo, saskaroties ar dzīves grūtībām
Mīts! Lai arī tādas nelaimes kā šķiršanās, tuva cilvēka nāve vai darba zaudējums var kalpot kā depresijas palaidējmehānismi, ne vienmēr ir jānotiek kam nelāgam, lai depresija būtu klāt. Tā var piezagties arī brīžos, kad dzīvē viss it kā ir pilnīgā kārtībā.
Depresijai raksturīgi simptomi:
- Bieža nomāktība vai vainas izjūta,
- Palielināta apetīte vai tieši pretēji ēstgribas trūkums,
- Lietas, kas iepriekš patikušas, prieku vairs nesagādā,
- Nogurums vai viegla aizkaitināmība, saasināta emocionalitāte,
- Grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumu,
- Domas par pašnāvību.
Ārstējot depresiju, simptomi izzūd ātri
Nomāktība un depresija ir viens un tas pats
Mīts! Tās ir divas atšķirīgas lietas. Depresija ir kas vairāk par skumjām un nomāktību, ko izraisa tā dēvētās melnās dzīves svītras, kas pēc tam atkal mijas ar gaišajām, garastāvoklim atkal uzlabojoties. Depresija nomāc ilgstoši, bieži bez redzama iemesla un ir smagāka. Depresijas gadījumā bez ārstēšanas iztikt grūti, bet nomāktība un skumjas ir dabiskas un pāriet pašas par sevi.
Depresijas māktajam jākustas, pat ja negribas
Patiesība! Jo vairāk tu kusties, jo labāk! Regulāras fiziskās aktivitātes ļoti labi līdz pret vieglu depresiju, jo to laikā izdalās hormoni, kas uzlabo garastāvokli. Tie paši hormoni, kuri ir antidepresantu sastāvā. Pat ja izkustēšanās ir pēdējais, ko vēlies darīt, mēģini tomēr saņemties un aiziet paskriet vai darīt jebko citu aktīvu!
Smagas depresijas gadījumā gan cilvēkam diemžēl bieži vien nepietiek spēka pat tam, lai pieceltos no gultas un sevi aprūpētu, kur nu vēl vingrotu vai skrietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
