Pulmonālā hipertensija ir tikpat bīstama kā plaušu audzēji, jo burtiski nosmacē cilvēku, skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs dr. Andris Skride. "Tas ir kā atstāt cilvēku mazā telpā bez skābekļa pievades, kur viņš pamazām nosmok. Tāpēc ir ļoti svarīgi šo slimību atklāt laikus, jo tādā veidā mēs ar zālēm varam atvērt šīs smacējošās telpas durvis, ielaižot tajā gaisu," salīdzina dakteris Skride.
Pulmonālā hipertensija ir strauji progresējoša un dzīvībai bīstama, reta slimība. Tās simptomi ir nespecifiski un sākotnēji to bieži jauc ar citām – sirds, plaušu vai hematoloģiskām – slimībām. Biežākie simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi un lūpu cianoze jeb zilgana nokrāsa.
"Pagājušajā nedēļā mums izdevās atklāt pulmonālo hipertensiju agrīnā stadijā kādai sievietei ap 40, jo viņa pati gāja pie ārstiem elpas trūkuma dēļ. Viņa nevarēja uzkāpt līdz ceturtajam stāvam. Par laimi, viņai gadījās labs, zinošs pulmonologs, kurš šo sievieti norīkoja pie manis, un slimību atklājām ļoti agrīnā stadijā," atklāj Skride.
Lai informētu sabiedrību par šo strauji progresējošo slimību, 5. maijā Rīgā jau ceturto gadu tika atzīmēta Pasaules Pulmonālās hipertensijas diena. Pasākumam vienmēr ir sportisks motīvs, un tiek izvēlēts tāds sporta veids, ar ko paši pulmonālās hipertensijas pacienti nevar nodarboties. Ir bijusi augstlēkšana, alpīnisms, ģimeņu sporta sacensības ar futbolu, virves vilkšanu, stafetēm, bet šogad tā bija zemūdens niršana.
Ūdenslīdēji izrādīja savu atbalstu un sapratni pulmonālās hipertensijas pacientiem, iesaistoties neparastā aktivitātē. No Daugavas dziļumiem viņi izvilka īpašu lādi, kurā atradās Pulmonālās hipertensijas biedrības karogs, kurš pēc tam simboliski tika nests cauri Vecrīgai. Pēc ūdenslīdēju šova skanēja vētraini aplausi un sajūsmas saucieni. Bija liela garāmgājēju interese, daudz ārzemju viesu, kuri steidza iemūžināt Daugavā redzēto. Atbalsta gājienā piedalījās aptuveni 50 cilvēku – jaunieši, medicīnas studenti, pacienti un viņu tuvinieki.
Lai gan pacientu veselības stāvoklis ir ļoti atšķirīgs, daļa vienmēr cenšas ierasties uz šiem pasākumiem, lai svinētu šo īpašo dienu. Zanei Lazdiņai šogad aprīlī apritēja divi gadi, kopš viņai veica plaušu transplantāciju. "Viss ir ļoti, ļoti labi. Martā biju Vīnē uz kārtējām pārbaudēm – visi mērījumi, analīzes ir kā veselam cilvēkam. Sirds man bija ļoti slima, bet tagad viss ir atjaunojies. Pašai ir neticamības moments, ka sirds ir pilnīgi vesela. Es eju, mazliet varu paskriet, strādāju, nopirku riteni, braucu ar to," stāsta Zane. "Kad gulēju pieslēgta pie skābekļa, ārsti prognozēja, ka man atlikušas divas nedēļas," viņa atceras. Zane biedrības rīkotajā pasākumā piedalās vienmēr, ieradās arī toreiz, kad bija ratiņkrēslā.
Nometņu īstenošanai regulāri tiek meklēti atbalstītāji. Piemēram, šogad, Pasaules Pulmonālās hipertensijas dienas ietvaros, tika organizētas meistardarbnīcas "Kino Citadele", kur par ziedojumiem varēja saņemt dažādus pakalpojumus, kā hennas zīmējumu vai skaistu bizi, vai noskaidrot, kāda ir skābekļa koncentrācija asinīs. Kopumā ziedojumos tika saņemti 156,59 eiro, informēja Plūme.
Tas atbilst trīs psihologa vadītu grupu nodarbību samaksai. Grupā parasti ir aptuveni 10–12 cilvēki ar īpašām vajadzībām. Visi iegūtie līdzekļi tiks izmantoti veselības un apmācību nometnes organizēšanai šovasar Tukuma novadā.
"Pasaulē slimības ārstēšana ir diezgan attīstīta, bet Latvijā varam piedāvāt tikai vienu medikamentu, kaut bieži vajag trīs. Salīdzinājumam – mēs varam atvērt tikai mazu spraudziņu loga, nevis visu, kā to dara pasaulē. Protams, ja cilvēkam ir nauda, tad zāles var dabūt, taču mēnesī izmaksas ir līdz pat 10 000 eiro, un medikamenti jālieto visu mūžu," situāciju terapijas jomā komentē kardiologs Skride.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
