Latvijā vīrieši joprojām ir ļoti gausi uz profilaktisku veselības pārbaužu apmeklēšanu, sak, kas gan man, īstam vecim, var kaitēt?! Diemžēl šī maldīgā pārliecība ir iemesls, kādēļ stiprā dzimuma pārstāvjiem slimības krietni biežāk nekā sievietēm atklāj ielaistās stadijās, kad nereti prognozes vairs nav iepriecinošas. Viena no tām ir arī prostatas vēzis, kam, ja neatklāj laikus, var būt letālas sekas. Rutks.lv uzzināja, kādas pazīmes var liecināt par prostatas vēzi.
75 procentos gadījumu vīrieši kaites sāk ārstēt vien, kad parādījušies ļoti traucējoši simptomi, lai gan ir bijušas visas iespējas profilaktiskā apskatē atklāt tikko sākušos, vēl nejūtamu slimību. Prostatas vēža gadījumā tas ir jo īpaši svarīgi, jo agrīnās stadijās tas ir pilnībā izārstējams, bet vēlīnās stadijās, kad jau izplatījušās metastāzes, bieži vairs neko daudz līdzēt nevar.
Prostata jeb priekšdziedzeris ir dziedzeris, kas ir tikai vīriešiem un veido šķidrumu (spermu) spermatozoīdu aizsardzībai. Tas atrodas tieši zem urīnpūšļa, taisnās zarnas priekšpusē un ir aptuveni tik liels kā valrieksts.
Pagaidām līdz galam nav izpētīts, kas izraisa prostatas vēža attīstību, taču zināms, ka viss sākas ar izmaiņām priekšdziedzera šūnu DNS. Neliela daļa – aptuveni 10 procentu – prostatas vēža gadījumu ir saistīti ar iedzimtību. Priekšdziedzera vēža attīstība var būt saistīta arī ar paaugstinātu noteiktu hormonu līmeni asinīs. Izpētīts, ka vīriešiem, kuri ēd daudz sarkanās gaļas vai uzturā lieto daudz treknu piena produktu, ir augstāks prostatas vēža attīstības risks.
Lielākā problēma, kas traucē laikus konstatēt prostatas vēzi, ir tāda, ka agrīnā stadijā tas parasti neizraisa nekādus simptomus. Tas nozīmē tikai vienu – kungiem pārbaudīt prostatu pie urologa vismaz reizi gadā jādodas arī tad, ja nav itin nekādu sūdzību.
Prostatas vēža simptomi vēlīnās stadijās:
- problēmas ar erekciju (impotence);
- urinācijas problēmas – sāpīga, bieža un/vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija naktīs (tās gan biežāk rada cita, mazāk bīstama slimība – labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) jeb prostatas palielināšanās);
- asiņu piejaukums urīnā;
- sāpes vēdera lejasdaļā, mugurā vai gūžās;
- vājums vai nejutīgums kājās vai pēdās;
- nespēja savaldīt zarnu vai urīnpūšļa iztukšošanos.
! Var būt tikai daži no šiem simptomiem. Šie simptomi var liecināt arī par citām kaitēm, taču viens ir pilnīgi skaidrs – to gadījumā noteikti jādodas pie urologa.
Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc profilaktiskās pārbaudes pie urologa ik gadu jāieplāno gluži kā automašīnai tehniskā apskate.
Risks saslimt ar prostatas vēzi pieaug līdz ar vecumu. To reti konstatē vīriešiem, kas jaunāki par 40. Risks ievērojamie pieaug, vīrietim sasniedzot 50 gadu vecumu. 80 gadu vecumā prostatas vēzis skar septiņus līdz deviņus no desmit vīriešiem.
Lai prostatas vēzi atklātu laikus, sākot no 50 gadu vecuma, katram vīrietim ik gadu vajadzētu apmeklēt urologu, bet regulāras pārbaudes būtu jāsāk jau agrāk, 40–45 gadu vecumā.
Pamatpārbaude ir pavisam vienkārša – prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins paraugu analīzei. Lielākajai daļai veselu vīriešu PSA līmenis asinīs ir zem 4 ng/ml (nanogrami mililitrā). Paaugstināts PSA līmenis ir pirmā zīme, kas rada aizdomas par prostatas vēzi. Tam gan var būt arī citi iemesli – prostatas iekaisums vai labdabīga prostatas hiperplāzija. Tāpēc noteikti jāveic papildu izmeklējumi, lai precizētu diagnozi.
Vairāk par prostatas vēzi lasi rakstā "Prostatas vēzis tuvplānā: riska faktori, diagnostika, pazīmes un ārstēšana".
Raksta tapšanā izmantota informācija no Onko.lv, informatīvā materiāla "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi" un "Vēža savlaicīgai atklāšanai ieteicamās pārbaudes pa vecuma grupām vīriešiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
