Plaušu vēža savlaicīgu atklāšanu apgrūtina tas, ka nav ne specifisku sūdzību, ne pazīmju, kamēr vēzis nav sasniedzis lielu stadiju. Ilgstošs klepus, kas ir viens no biežākajiem plaušu vēža simptomiem, ir raksturīgs ļoti daudzām slimībām un smēķētājiem vispār ir teju norma, tādēļ tas diemžēl parasti netiek vērtēts kā pietiekami nozīmīgs iemesls, lai dotos pie ārsta.
Tiem, kam ir paaugstināts risks saslimt ar plaušu vēzi, jābūt īpaši vērīgiem. Diezgan bieži plaušu vēzi atrod pilnīgi nejauši krūškurvja rentgenizmeklēšanas laikā pacientiem bez jebkādiem simptomiem.
Riska faktori:
- Smēķēšana. Nevienam vairs nav noslēpums, ka tabakas dūmi satur toksiskas un kancerogēnas vielas. Paaugstināts risks saslimt ar plaušu vēzi ir ne tikai pašiem smēķētājiem, bet arī personām, kas ar viņiem dzīvo kopā un spiestas elpot cigarešu dūmus, lai arī pašas nesmēķē. Iespēja saslimt ar plaušu vēzi ir atkarīga no nosmēķēto gadu skaita, dienā izsmēķēto cigarešu skaita, dūma ievilkšanas dziļuma un cigarešu veida (ar vai bez filtra u.tml.). Plaušu vēža iespējamība ir atkarīga arī no vecuma, kurā sākts smēķēt – jo agrāk tas noticis, jo risks ir lielāks.
- Kaitīgu putekļu ieelpošana darbā. Pierādīts, ka biežāk ar plaušu vēzi slimo azbesta, ogļu, hroma un niķeļa ieguves un pārstrādes rūpniecības strādnieki. Novērots, ka azbesta putekļu klātbūtne darba vietā kombinācijā ar smēķēšanu plaušu vēža risku palielina vairāk kā par piecām reizēm.
- Paaugstināta radiācija. Tās avots var būt, piemēram, radioaktīvā gāze radons, kas veidojas, sabrūkot radioaktīvajam urānam. Radons izdalās no zemes dzīlēm, mēdz būt klintājos, grants, akmeņu, šķembu ieguves vietās, arī būvmateriālos.
- Ieilguši un hroniski iekaisuma procesi plaušu audos. Tie var izprovocēt plaušu vēža attīstību.
- Tuberkuloze. Tiek uzskatīts, ka šī plaušu slimība var veicināt saslimšanu ar plaušu vēzi.
Simptomi
- Ilgstošs klepus un balss aizsmakums it kā bez iemesla. Viens no biežākajiem plaušu vēža simptomiem, taču smēķētāji ļoti bieži to nenovērtē pietiekami nopietni, jo klepus viņiem bieži ir tik parasta lieta, ka viņi neuzskata to par kaut ko būtisku. Ja klepus un balss aizsmakums ilgst jau vismaz trīs nedēļas pēc kārtas, noteikti jāaiziet pie ārsta. Tam, protams, var būt arī citi iemesli, taču jebkurā gadījumā – jāpārbaudās.
- Klepus pārmaiņas smēķētājiem. Ārsts noteikti jāapmeklē, ja ievēro sev vai ar tevi kopā dzīvojošam tuviniekam kaut visniecīgākās klepus veida pārmaiņas – kļuvis sausāks vai, tieši pretēji, ar lielāku krēpu daudzumu, kļuvis kairinošāks vai parādās agrāk, netipiskos diennakts laikos u. tml.
- Asinis krēpās. Tie var būt sarkani punktiņi vai stīdziņas krēpās, sārtas, putainas krēpas.
- "Čīkstēšana" elpojot. Plaušu vēža simptomi lielā mērā atkarīgi no tā lokalizācijas un lieluma. "Čīkstēšanu" elpojot visbiežāk rada centrāli novietots plaušu vēzis.
- Pastiprināts nogurums, nespēks, apetītes trūkums, krišanās svarā. Iemesli šīm sūdzībām var būt daudzi un dažādi – gan neonkoloģiskas slimības, gan pārpūle un emocionāla spriedze. Taču nereti šīs sūdzības var signalizēt arī par plaušu vai citas lokalizācijas audzēja attīstību. Neizskaidrojams svara zudums un nogurums vienmēr jāvērtē piesardzīgi. Šādi mēdz sākties gan plaušu, gan kuņģa, aknu un citi audzēji.
- Periodiski drebuļi un temperatūras palielināšanās. Šādi simptomi var būt raksturīgi daudzām veselības problēmām, ne tikai plaušu vēzim, taču to gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta.
- Stipras galvassāpes, līdzsvara traucējumi, jušanas un/vai muskuļu spēka samazināšanās kādā ķermeņa daļā. Tādas pazīmes plaušu vēzis var izraisīt vēlīnās stadijās, kad tā metastāzes izplatījušās galvas smadzenēs.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Onko.lv, Dzivibaskoks.lv, Stradini.lv un informatīvā materiāla "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
