Interneta žurnāls "Rutks" aizsācis rakstu sēriju, kas vēstī par dažādu slimību tipiskajām pazīmēm. Šoreiz – par C hepatītu. Jautājām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenajai infektoloģijas speciālistei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Ludmilai Vīksnai, kādas pazīmes var liecināt par šo nopietno vīrusinfekciju.
"C hepatītam, atšķirībā no dažiem citiem hepatītiem, nav ļoti specifisku un uzkrītošu pazīmju," saka profesore. "Parasti nemēdz būt tā, ka cilvēks ir juties ļoti labi un pēkšņi viņam ir, piemēram, temperatūra vai dzelte. C hepatīts sākas pakāpeniski. Saslimušajiem raksturīgas tādas sūdzības, kas nepadara momentā slimu, proti, neieliek gultā, tomēr pazemina dzīves kvalitāti."
Viena no tipiskākajām pazīmēm – nespēks, cilvēks vairs nevar izdarīt fizisko vai garīgo darbu, ko darījis līdz šim, vai dara to daudz ilgāk. "Spilgts piemērs ir aktieri. Viņam jāspēlē izrāde, piemēram, pusotru stundu, bet aktieris spēlē stundu un 50 minūtes," stāsta profesore Vīksna.
Vēl par hepatītu var liecināt locītavu sāpes, slikta dūša vai kāda cita sūdzība, kas agrāk pacientam nav bijusi.
Bet, kā tad ar dzelti, ko ļoti bieži min kā tipisku simptomu? "C hepatīta gadījumā dzelte ir ārkārtīgi reta parādība. Būtībā tā nav C hepatītam tipisks simptoms, it īpaši, ja salīdzina ar A vai B hepatītu, kuru gadījumā tā biežāk sastopama. No visiem infekciozajiem vīrushepatītu gadījumiem dzelte mēdz būt trešdaļai līdz pusei cilvēku, bet ne biežāk. Bet, ja dzelte parādās, tad nav pat jābūt ārstam, lai saprastu, ka ir aknu problēmas. C hepatīts gandrīz vienmēr noris bez dzeltes ar ārkārtīgi retiem izņēmumiem."
C hepatītu lielākajā daļā gadījumu konstatē, kad slimība jau norit hroniskā formā. "Akūtie slimnieki jeb tie, kas tikko inficējušies, parasti uzskata, ka viņiem ir parasta saaukstēšanās vai, kā mēdz teikt, kaut kāds vīruss. Tas pāriet ļoti ātri, iestājas it kā miers, cilvēks it kā ir vesels, bet pēc kāda laika – parasti sešiem mēnešiem vai gada – tad, kad vīruss ir paveicis savu darbu organismā, parādās tā nenoteiktā simptomātika," skaidro profesore.
"C hepatīts ir vīruss ar milzīgi daudz parādībām, kuras nemaz nevedina domāt par šo slimību. Tas var ietekmēt praktiski visus orgānus cilvēkam – gan vairogdziedzeri, gan nieres, gan sirdi, gan locītavas. Diagnostika pēc pazīmēm, ja salīdzinām, piemēram, ar ērču encefalītu vai gripu, ir tiešām grūta. Bet gribu vēlreiz uzsvērt, ka mūsdienās ārsti diezgan ātri zina, ka ir jāizmeklē šajā virzienā," stāsta profesore.
Daudzi, kuriem ir kādas aizdomas par inficēšanos ar C hepatītu, pat baidās veikt analīzes, jo maldīgi uzskata, ka tas, gluži kā HIV, nav ārstējams. "Ja runājam par pārneses ceļiem un to, ka izraisītājs ir vīruss, HIV un C hepatīts ir līdzīgas infekcijas. Bet attiecībā uz ārstēšanu situācija ir pilnīgi atšķirīga. HIV/AIDS pacientus pašlaik pilnībā atbrīvot no vīrusa nav iespējams, savukārt C hepatīta slimniekus lielākajā daļā gadījumu – īpaši ar jaunākajiem medikamentiem – iespējams pilnībā atbrīvot no vīrusa. Tas nozīmē, ka pacients vairs nevar inficēt citus, viņam slimība neprogresē, nedraud aknu vēzis un nebūs nepieciešama aknu transplantācija. Lietojot jaunākos medikamentus, atkarībā no to veida, pilnīga atveseļošanās notiek 85 līdz pat 100 procentos gadījumu."
Vairāk par valsts apmaksāto C hepatīta ārstēšanu lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
