Šķidruma uzņemšanas daudzums ir daudz strīdīgāka lieta, nekā varētu šķist. Par spīti tam, kas ir dzirdēts – "astoņas glāzes dienā" izdzeršana tomēr neatbilst normai. Patiesībā var izdzert dienā daudz vairāk ūdens un justies labāk nekā jebkad, ja vien esi vesels cilvēks. Protams, ūdens ir nepieciešams cilvēka organismam, taču ir vērts pavērot zīmes, kas liecina par to, ka tiek uzņemts nepietiekams šķidruma daudzums, skaidro "Thrillist.com".
Izžuvusi āda
Lūpas ir sasprēgājušas? Tās noteikti netiek pietiekami mitrinātas. Saspiediet ādu uz savas rokas virspuses un pavērojiet to. Ja tā neizlīdzinās uzreiz, bet izskatās kā telts, un paiet krietns brīdis, kamēr atgūst savu sākotnējo stāvokli, var nojaust, ka jādzer vairāk ūdens. Citas pazīmes, ka jādzer vairāk ūdens, ir trausli nagi, lipīga sajūta acīs un sausa mute.
Ja ķermenis jebkādu iemeslu dēļ dehidrējas, āda, kas ir ķermeņa lielākais orgāns, izskatās noplakusi. Parādās blāvi laukumi, un ir skaidrs, ka organismam trūkst mitrināšanas. Mute kļūs sausa, neizdalīsies pietiekami daudz siekalas un sāks sprēgāt lūpas. Acis kļūs sausas, un var parādīties sausās acs sindroms, un no nepietiekama mitruma acs ābols tiks kairināts.
Krampji
Viena no visnepatīkamākajām sāpēm, ko var izjust cilvēks, ir krampji. Nodarbojoties ar sportu vasarā un, jūtot, ka ir piemeklējuši krampji, ir skaidrs, ka šīs ir sāpes, kas nepāriet uzreiz un ir ārkārtīgi nepatīkamas. Vieglu vai vidēji smagu elektrolītu nelīdzsvarotība var izraisīt muskuļu krampjus. Ja cilvēks bieži novēro krampjus, pa rokai vajadzētu būt zālēm, kas ātri tos novērš.
Pastāvīga karstuma sajūta
Ūdenim ir būtiska nozīme ķermeņa temperatūras regulēšanā, jo tā trūkums nespēj uzturēt nepieciešamo vēsumu. Ūdens trūkuma dēļ var notikt ķermeņa pārkaršana, un ķermenis zaudē spēju regulēt temperatūru, līdz ar to asinis kļūst daudz blīvākas. Lēnā asiņu cirkulācija traucē šo temperatūru saglabāt normālu – svīstot paplašinās asinsvadi un siltums uzkrājas ādas virspusē, nevis silda to no iekšienes.
Aizcietējumi
Šķidruma trūkums organismā var radīt aizcietējumus, radot smaguma sajūtu. Zarnām ir nepieciešams šķidrums, lai pārstrādātu barību un izvadītu tām cauri. Bieži vien tieši ūdens trūkums ir iemesls sūdzībām par sāpēm vēderā, jo ūdens zarnās darbojas kā eļļa, lai palīdzētu pārtikai nokļūt tur, kur nepieciešams.
Piesārņojuma sajūta
Daudziem ir pazīstama sajūta, ka slimošana rada vispārēju nespēku, iedomājoties, ka ir saķertas iesnas vai gripa. Ūdens trūkums ir tas, kas var izraisīt šo slimību simptomus – galvassāpes, miegainību, sāpes pa visu ķermeni un pat letarģiju. Tas ir tāpēc, ka ūdens trūkuma dēļ asinis sarecē un asinsspiediens mainās šķidruma trūkuma dēļ, kad jau ir sākusies dehidrācija, un muskuļu un nervu funkcijas palēninās, un parādās neizskaidrojams nogurums.
Dehidrācija var negatīvi iedarboties uz fizisko un mentālo darbību. Tas var mazināt izturību, pagarināt atveseļošanās laiku, jebkāda veida motivāciju kaut ko darīt, mazināt atmiņas un enerģijas līmeni un pat mainīt ādas izskatu un imūnās sistēmas funkciju. Katrs ķermeņa funkcijas traucējums ir pazīme, ka organisms uzņem nepietiekamu šķidruma daudzumu. Ūdens dzeršana ir būtiska, svarīgi ir noskaidrot, cik daudz ūdens katram cilvēkam ir nepieciešams.
Vairāk par šo tēmu lasi šeit: cik daudz ūdens nepieciešams mūsu organismam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
