Pēc insulta un infarkta ļoti svarīga rehabilitācija. Skaidro ārsti  (3)

Savukārt poliklīnikas "Pļavnieki" kardiologs Artjoms Kaļiņins uzsver rehabilitācijas speciālista svarīgo lomu arī psiholoģiskajā kontekstā, lai skaidrotu un palīdzētu pacientam apzināties infarkta cēloņus un sekas.

Laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam mūsu valstī saskaņā ar statistikas pārskatu "Par stacionāra darbību" mediķi ik gadu ir konstatējuši vidēji ap 8500 insulta un 3800 akūta miokarda infarkta gadījumu, kas veido aptuveni 20 procentus no vairāk nekā 66 500 stacionāra pacientiem, kuri ārstējuši asinsrites sistēmas traucējumus. Vairumam no viņiem ir bijuši priekšvēstneši, kas norāda uz sirds un asinsvadu slimībām, – iedzimtība, cukura diabēts, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, sirds mazspēja, ateroskleroze, augsts holesterīna līmenis un citi.

Kad ir noticis neatgriezeniskais un pēc nedēļas vai divu ārstēšanās pacients tiek izrakstīts no slimnīcas, ir nepieciešams maksimāli ātri sākt rehabilitāciju. Smagākos gadījumos tas nozīmē runas un sadzīves iemaņu atgūšanu, citos – kustību atjaunošanu maksimāli tuvu tam līmenim, kāds bijis pirms infarkta vai insulta. Vēlīno kardiorehabilitāciju, kas tiek nodrošināta valsts programmas ietvaros rehabilitācijas centros, garo rindu dēļ var saņemt pēc diviem līdz četriem mēnešiem atkarībā no pacienta stāvokļa.

"Mūsdienās, kad ārstēšana ir ļoti efektīva, slimniekam ir jāapzinās cēloņi, kas izraisīja infarktu, un jāpārdomā sava dzīves filozofija, lai situācija neatkārtotos," skaidro Kaļiņins. Viņš uzskata, ka medicīnas personālam slimnīcās nav tik daudz laika, ko veltīt vienam pacientam, kā tas ir, strādājot ambulatorajā aprūpē un pēc tam rehabilitācijas programmā. Ārsts uzsver, ka rehabilitācija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, un tas ir komandas darbs pašam pacientam, viņa ģimenes locekļiem un rehabilitācijas speciālistam.

Poliklīnikas "Aura" nule atklātās Rehabilitācijas nodaļas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Artūrs Kraucis uzskata, ka šobrīd valstī ir vērojams rehabilitācijas pakalpojumu trūkums tiem kardioloģijas un neiroloģijas pacientiem, kas pabeiguši kādu programmu rehabilitācijas centrā un vēlas atgriezties pie aktīva dzīvesveida, taču vēl nav gatavi tai intensitātei, kādu piedāvā grupu nodarbības sporta klubos.

Patlaban pasaulē aizvien vairāk atveseļošanās pakalpojumu pēc infarkta vai insulta nodrošina rehabilitācijas speciālists, izmantojot nelielu grupu nodarbības trenažieru zālē, kur galvenais uzraudzības instruments ir slodzes ieprogrammēšana un pulsa kontrole katram pacientam individuāli, ņemot vērā viņa stāvokli. Trenažieru programmatūra var sniegt pārskatu par ikvienu pacienta treniņu, sasniegto progresu no pirmās rehabilitācijas dienas līdz brīdim, kad pacientu var uzskatīt par atveseļojušos.