Aptuveni 20 procentiem pacientu, kas Latvijas stacionāros ārstē asinsrites sistēmas traucējumus, diagnoze ir infarkts vai insults. Šiem pacientiem ir nepieciešams ne vien atveseļošanās kurss kādā no rehabilitācijas centriem, bet arī fiziskās nodarbības ambulatori, lai maksimāli atjaunotu dzīves kvalitāti iepriekšējā līmenī un samazinātu riskus atkārtotam infarktam vai insultam, norāda poliklīnikas "Aura" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Artūrs Kraucis.
Savukārt poliklīnikas "Pļavnieki" kardiologs Artjoms Kaļiņins uzsver rehabilitācijas speciālista svarīgo lomu arī psiholoģiskajā kontekstā, lai skaidrotu un palīdzētu pacientam apzināties infarkta cēloņus un sekas.
Laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam mūsu valstī saskaņā ar statistikas pārskatu "Par stacionāra darbību" mediķi ik gadu ir konstatējuši vidēji ap 8500 insulta un 3800 akūta miokarda infarkta gadījumu, kas veido aptuveni 20 procentus no vairāk nekā 66 500 stacionāra pacientiem, kuri ārstējuši asinsrites sistēmas traucējumus. Vairumam no viņiem ir bijuši priekšvēstneši, kas norāda uz sirds un asinsvadu slimībām, – iedzimtība, cukura diabēts, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, sirds mazspēja, ateroskleroze, augsts holesterīna līmenis un citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
