Bailes no skūpstīšanās, ziediem, bērniem un alkohola. 10 neparastas fobijas

Katram var būt no kaut kā bail, un tā uzreiz nav uzskatāma par fobiju. Fobija ir slimīgas, nepārvaramas bailes no kaut kā, kaut apzinies – nekāda apdraudējuma patiesībā nav. Cilvēks fobijas ietekmē nespēj kontrolēt savu reakciju un nereti piedzīvo nopietnu panikas lēkmi. Visbiežāk fobijas cēlonis ir kāds traumatisks notikums pagātnē. No patoloģiskajām bailēm var palīdzēt atbrīvoties psihoterapija.

Androfobija ir patoloģiskas bailes no vīriešiem. Fobijas nosaukums radies no sengrieķu valodas vārdiem andros (vīrietis) un phobos (bailes). Cilvēki, kas cieš no šīs fobijas, vīriešu klātbūtnē jūt grūti izturamu trauksmi, kaut visbiežāk saprot – reāla apdraudējuma nav. Androfobija var būt gan sievietēm, gan vīriešiem, bet biežāk skar jaunas sievietes.

Kā jau vairumam fobiju, androfobijai var būt visdažādākie iemesli. Visbiežāk – traumatiska pieredze sievietes dzīvē, kuras vaininieks bijis vīrietis, piemēram, izvarošana vai seksuāla vardarbība mazotnē. Sieviete, kura cieš no androfobijas, visvairāk baidās palikt vienatnē, piemēram, liftā vai kādā citā telpā, kopā ar vīrieti, pat ja viņš ir tuvs draugs vai radinieks. Šajā mirklī sievietē rodas trauksme, jo viņa neapzināti sagaida no vīrieša pārestību, kādu jau reiz piedzīvojusi.

Androfobija ļoti ietekmē dzīves kvalitāti, jo sieviete var izvairīties no iešanas ārā, lai tikai nebūtu jāsastopas ar kādu vīrieti. Šādām sievietēm var būt draugi vīrieši, bet visbiežāk viņas baidās veidot tuvas attiecības ar pretējo dzimumu. Sievietes, kuras cieš no androfobijas, var justies nekomfortabli, pat esot līdzās darba kolēģim vīrietim.

Savukārt vīrieši mēdz ciest no ginofobijas, proti, patoloģiskām bailēm no sievietēm, kas izpaužas līdzīgi.

Esat redzējuši reklāmu, kur vīrietis ir pienesis pilnu istabu krāšņiem ziediem, lai sagādātu savai mīļotajai patīkamu pārsteigumu, taču viņa, visu šo skaistumu ieraudzījusi, paniskās bailēs metas ārā pa durvīm? Antofobija jeb bailes no ziediem tiešām pastāv, lai gan ir ļoti reta parādība un skar vien saujiņu cilvēku visā pasaulē. Vārds antofobija radies no sengrieķu vārdiem anthos (zieds) un phobos (bailes).

Antofobijas mocītais par visām varītēm izvairās no vietām, kur ir ziedi vai ziedoši koki, un lieki piebilst, ka vasara nav viņa mīļākais gadalaiks. Ja tuvumā ir ziedi, cilvēkam uznāk panikas lēkme – sirds auļo, plaukstas svīst, ķermenis trīs.

Antofobiju parasti izraisa kādi traumatiski, visbiežāk atkārtoti notikumi saistībā ar ziediem. Piemēram, ja bērnu, tuvojoties ziediem, atkārtoti sakodusi bite vai lapsene, viņam var attīstīties patoloģiskas bailes no ziediem, kas parasti neizzūd arī pieaugušā vecumā. Redz, ja bērns apdedzina rokas, pieskaroties karstam katliņam vai krāsns durvīm, viņa galvā uz mūžīgiem laikiem tiek "iegravēts" – karstam pieskarties nedrīkst. Tāds pats mehānisms var nostrādāt attiecībā uz ziediem, kuriem pieskaroties, asas sāpes sagādājis dzēliens.

Antofobija mēdz attīstīties arī cilvēkiem, kuriem ir ļoti smaga alerģija no ziedputekšņiem un to dēļ nācies piedzīvot ļoti mokošus simptomus.

Fobijas nosaukums ir saliktenis no sengrieķu vārdiem philema (skūpstīšanās) un phobos (bailes).

Vairumam cilvēku patīk dot bučas un skūpstīties. Tā izrādām savu mīlestību, bet dažās kultūrās draudzīga buča ir neatņemama sasveicināšanās sastāvdaļa. Diemžēl ir cilvēki, kuriem no skūpstīšanās ir iracionālas bailes.

Šo fobiju bieži vien saista ar citām fobijām, piemēram, bailēm no tuvības, bailēm no seksuālām attiecībām, kā arī bailēm no mikrobiem.

Cilvēkiem mēdz būt bailes no pirmā skūpsta, proti, bailes likt partnerim vilties pieredzes trūkuma dēļ, nepiepildīt otra gaidas. Taču filemafobija ir kas pavisam cits – tās skartajam grūti pat izturēt domu par skūpstīšanos. Citu skūpstīšanās televīzijā vai kinofilmās filemafobijas mocītajā var izraisīt riebuma reakciju vai panikas lēkmi. Cilvēkam sirds dauzās kā negudra, pārņem izmisīga vēlme aizbēgt, sākas pārmērīga svīšana, mute kļūst sausa.

Filemafobijai var būt dažādi iemesli, vieni no izplatītākajiem – dziļa reliģiozitāte vai pārlieku puritāniska audzināšana, kuras ietekmē skūpstu uzskata par kaut ko grēcīgu, netīru. Šīs fobijas iemesls var būt arī pagātnē piedzīvota seksuāla vardarbība, kuras dēļ gribas izvairīties no jebkādas tuvības. Tāpat – smaga vilšanās attiecībās, kuras dēļ ļoti bail, ka arī jaunais partneris sagādās ciešanas.

Arī cilvēki, kuriem ir paniskas bailes no dažādiem mikrobiem un infekcijas slimībām, nereti izvairās no skūpstiem.

Nemaz ne tik reta parādība – bailes iemīlēties. Personas, kas cieš no filofobijas, ļoti baidās iemīlēties un veidot tuvas attiecības.

Šī fobija ļoti izplatīta ir tautās, kuru tradīcijas paredz, ka vecāki paši izvēlas savai atvasei laulāto. Daudzi jaunieši baidās iemīlēties, jo viņu liktenis jau ir izlemts.

Tomēr filofobija nebūt ne reti ir sastopama arī Eiropā, visbiežāk skarot daiļā dzimuma pārstāves. Tā var traucēt nodibināt attiecības ar pretējo dzimumu, liekot pavadīt dzīvi vientulībā. Uzskata, ka Anglijas karalienei Elizabetei I ir bijusi šī fobija, jo viņu aplidoja vairāki pielūdzēji, kuri viņā arī pamodināja jūtas, taču līdz laulībai vai nopietnām attiecībām Elizabete tā arī nekad nenonāca, savas jūtas apspiežot. Vēsturnieki spriež, ka viņai attīstījusies filofobija, jo viņa pieredzējusi, ka viņas pašas tēvs Henrijs VIII viņas mātei Annai Boleinai pavēlēja izpildīt nāves sodu. Iespējams, ģimenē izjustā ietekmē Elizabetē izveidojās pārliecība, ka mīlestība nes vienas vienīgas nelaimes.

Terapeiti uzskata, ka šīs fobijas cēlonis ir meklējams cilvēka bērnībā – tādu reakciju var izraisīt vecāku šķiršanās, nemitīgi konflikti, emocionāla vai seksuāla vardarbība vienam pret otru, ko bērnam nācies vērot. Vēl filofobiju saista ar negatīvu pieredzi attiecībās ar pretējo dzimumu – sāpīga vilšanās, vairākas izirušas attiecības vai partnera neuzticība var sēt bailes no jaunām attiecībām, precīzāk, līdzīga scenārija piedzīvošanas.

Filofobijas ietekmē cilvēks tik ļoti baidās iemīlēties un tikt sāpināts, ka nespēj izveidot emocionāli tuvas attiecības. Nav tā, ka filofobijas skartais visu laiku dzīvo vientulībā un uz pretējo dzimumu pat neskatās. Parasti šāds cilvēks ik pa laikam izveido attiecības, taču nespēj tās ilgstoši uzturēt, pāriet nākamajā – emocionālas tuvības un uzticēšanās – līmenī.

Personai, kas cieš no filofobijas, ir ļoti svarīgi dzirdēt un saņemt mīlestības apliecinājumus no otra, pretējā gadījumā moka trauksme un saspringums, taču cilvēks pats izrādīt partnerim pieķeršanos nav spējīgs. Persona ar filofobiju var pret partneri izturēties ļoti privātīpašnieciski vai, tieši otrādi, izturēties tā, it kā šīs attiecības neko nenozīmētu.

Metifobija ir slimīgas bailes no alkohola, piemēram, alus vai vīna. Cilvēks ar šo fobiju izvairās no dzeršanas un cilvēkiem, kas lieto alkoholu. Cēlonis visbiežāk ir alkohola ietekme uz personas uzvedību, piemēram, ir cilvēki, kuri reibumā kļūst agresīvi un vardarbīgi un tā ietekmē nereti iekuļas nopietnās nepatikšanās.

Metifobijas mocītajam ir bail zaudēt kontroli pār savu uzvedību vai saskarties ar tikpat nekontrolējamu uzvedību.

Ja cilvēks, kuram ir paniskas bailes no alkohola, tomēr iedzer vai vienkārši ir tuvumā cilvēkam, kurš ir reibuma stāvoklī, viņam var izpausties dažādi metifobijas simptomi: sirdsklauves, sausa mute, saasināts jutīgums, sajūta, ka trūkst elpas, reiboņi, muskuļu saspringums, trīsas, sajūta, ka tuvojas nelaime.

Droši vien salikteņa pirmo daļu esi redzējis Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulā (Aurum – zelts) un jau nojaut, par ko ir runa. Aurofobija ir bailes no zelta. Jā, tieši tā – no zelta, kas lielāko daļu cilvēku pievelk kā magnēts. Teju katram ir kāda zelta rota vai vismaz laulības riņķis ap pirkstu. Cilvēki ar aurofobiju no šī dārgmetāla baidās un vairās.

Gluži kā lielākajai daļai fobiju, arī aurofobijas palaidējmehānisms parasti ir kāds traumatisks notikums, visbiežāk mazotnē, kur lielu lomu spēlējis zelts. Tā var būt, piemēram, kāda laupīšana. Lai tā attīstītos, nozīme gan ir arī ģenētikai – cik jūtīgs ir cilvēks. Vēl viens no aurofobijas cēloņiem var būt alerģija pret zeltu (precīzāk – pret niķeli, ko bieži vien pievieno zeltam) un tās dēļ piedzīvoti mokoši simptomi. Valkājot zelta rotaslietas, šādiem cilvēkiem parasti zem tām iekaist āda.

Aurofobijas pazīmes cilvēkiem var atšķirties atkarībā no tā, cik spēcīgas ir bailes. Visbiežāk cilvēks zelta klātbūtnē jūt nemieru, var sākties arī panikas lēkme, kam raksturīga paātrināta elpošana, sirdsklauves, pastiprināta svīšana, arī grūtības izteikties un sausa mute.

Dzīve šīs fobijas dēļ, protams, ir apgrūtināta, jo zelta rotas pavīd skatienam teju jebkur.

Vēzis ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem kā Latvijā, tā citviet pasaulē, tāpēc nav nekāds brīnums, ka cilvēkiem rodas bailes ar to saslimt. Tas ir pilnīgi normāli, ņemot vērā, ka slimība var būt arī nāvējoša. Karcinofobijas gadījumā šīs bailes ir patoloģiskas un traucē normāli dzīvot. Cilvēks dzīvo nepārtrauktā trauksmē, un viņam līdztekus var attīstīties arī agorafobija – bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, kā ietekmē indivīds vairās pamest māju. Baidās, ka var saskarties ar ko vēža attīstību veicinošu un saslimt. Bailes no vēža (vai no kādas citas potenciāli nāvējošas slimības) ir cieši saistītas ar bailēm no ciešanām un nāves.

Nereti karcinofobija izveidojas cilvēkiem, kuru ģimenes locekli, radinieku vai citu tuvu cilvēku skāris vēzis. Karcinofobija bija izplatītākā laikā, kad vēl trūka informācijas par vēzi un tā ārstēšanu, slimība būtībā tika uzskatīta par nāves spriedumu. Šādu cilvēku pēdējo desmitgažu laikā, kad daudz kas vēža izpētes un ārstēšanas jomā gājis uz priekšu, kļuvis mazāk.

Karcinofobija visbiežāk izveidojas tiem, kuriem kāds tuvs cilvēks piedzīvojis mokas vai miris vēža dēļ. Iemesls var būt arī ārsta izteiktas aizdomas par audzēju, nosūtīšana uz izmeklējumiem. Bērni var pārņemt bailes no vēža, ja vēža dēļ cietuši viņa vecāki vai vecvecāki.

Karcinofobi nemitīgi staigā pa dakteriem, izrāda interesi veikt dažādas pārbaudes, lai atkal un atkal pārliecinātos, ka ir veseli, vēža viņiem nav. Domas par iespējamo saslimšanu šiem cilvēkiem izraisa trauksmi un panikas lēkmes.

Alektrofobija ir patoloģiskas bailes no vistām. Cilvēkam ar alektrofobiju panikas lēkmi var izraisīt ne tikai sastapšanās ar dzīvu vistu. Dažam pietiek ieraudzīt fotoattēlu, lai sāktos visi nepatīkamie simptomi – pārņem trauksmes sajūta, sirds auļo kā negudra, paātrinās elpošana, izsitas sviedri, var būt sajūta, ka grūti elpot…

Alektrofobija gan nav plaši izplatīta. Tā, kā jau vairums fobiju, parasti ir saistīta ar kādu traumatisku notikumu, šajā gadījumā – tādu, kur piedalījušās kladzinātājas vai gailis. Fobijas mocītajam ir bail, ka putni varētu viņam uzbrukt un ieknābt vai saskrāpēt ar nagiem. Iespējams, kas tāds piedzīvots bērnībā. Mazam bērnam vistas vai gaiļa uzbrukums ir ļoti satraucošs pārdzīvojums, kas, īpaši, ja bērniņš jūtīgāks, var atstāt sekmes arī uz dzīvi pieaugušā vecumā.

Apmeklējot kādu lauku saimniecību, cilvēks, kuram ir alektrofobija, var just nemieru, bažījoties, vai tuvumā nav vistas.

Modē nu jau kādu laiku atgriezušās bārdas. Jāapbēdina bārdainie kungi, ka daiļā dzimuma pārstāves, kas cieš no pogonofobijas, jums diemžēl metīs līkumu, lai cik glīta un kopta vaigu rota jums būtu. Pogonofobija ir bailes no bārdām un bārdainiem cilvēkiem.

Šī fobija ir tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, visbiežāk – sievietēm. Parasti fobijas izcelsme meklējama kādā traumatiskā pieredzē, kuras vaininieks bijis vīrietis ar bārdu, piemēram, aplaupīšanā vai izvarošanā. Šāds notikums smadzenēs gluži vai iegravē: bārdains = bīstams.

Bārda pogonofobam parasti asociējas ar sliktiem nodomiem un/vai higiēnas trūkumu, jo tā bieži ir bezpajumtniekiem. Bārdainajam, par kuru neko nezina, automātiski tiek uzlikts zīmogs – "noziedznieks, zaglis vai varmāka". Iemesls pogonofobijai var arī sakņoties audzināšanā. Iespējams, māte bērnībā brīdinājusi: "Tu tikai uzmanies no bārdainiem vīriešiem, ja vien tas nav Ziemassvētku vecītis!"

Pognofobijas uzliesmojums Amerikas Savienotajās Valstīs tika novērots pēc traģiskajiem 2001. gada 11. septembra notikumiem, jo teroraktu vaininieki bija bārdaini.

Atkarībā no pogonofobijas smaguma pakāpes, tās skartais bārdaina vīrieša tuvumā var izjust trauksmi, diskomfortu vai pat piedzīvot panikas lēkmi.

Ir cilvēki, kuriem patoloģiski bail no zīdaiņiem un/vai bērniem. Šo parādību sauc par pedofobiju. Pedofobs izjūt spēcīgu trauksmi, līdz ko viņam ir kāda saskare ar bērniem.

Pedofobija parasti ir saistīta ar traumatiskām atmiņām. Ļoti bieži cilvēks, kurš no tās cieš, mazotnē no citiem bērniem piedzīvojis pārestību – ticis izsmiets, terorizēts vai sists. Negatīvā pieredze liek uztvert bērnus kā ļaunus un nežēlīgus. Neraugoties uz to, ka cilvēks ir pieaudzis un bērni ne grib, ne var viņam ko sliktu nodarīt, pedofobs viņu klātbūtnē jūtas apdraudēts. Viņā stresu un aizkaitinājumu jo īpaši rada epizodes, kad bērni trokšņo vai skraida.

Viņš vai viņa izvēlas turēties pēc iespējas tālāk no bērniem, jo uzskata viņus par neparedzamiem, kaitinošiem un tādiem, kas visu plēš un bojā. Pedofobs izvairās no rotaļu laukumiem un citām vietām, kur sastopami bērni. Redzot, ka tuvojas bērni, cilvēks, uzreiz kļūst saspringts, it kā gaidot ko nelāgu.

Otra grupa, kas cieš no pedofobijas, ir cilvēki, kuriem bijusi smaga bērnība. Viņiem parasti ir grūtības saskarsmē ar bērniem, kam dzīvē ir paveicies – kuri ir mīlēti un aptekalēti. To redzot, cilvēkā mostas grūti izturama greizsirdība un skaudība, kuras ietekmē ir vēlēšanās izvairīties no šiem laimīgajiem zīdainīšiem vai bērniem (lasi – savām sāpīgajām atmiņām, jo tieši tās laimīgie ķipari pamodina). Pieaugušajam, kurš bērnībā no vecākiem nav saņēmis mīlestību un rūpes, atrasties šādu bērnu klātbūtnē ir, var teikt, neizturami.

Šādi cilvēki nelabprāt ņem rokās zīdaiņus vai dod viņiem pudelīti. Viņi par visām varītēm izvairās bērnus pieskatīt. Skatoties uz bērniem, viņi neizrāda ne prieku, ne citas pozitīvas emocijas, kas parasti rodas ikvienam, nonākot saskarsmē ar mazu bērnu. Viņi izturas vēsi vai cenšas turēties nostāk. Negrib ne spēlēties, ne runāt ar bērniem.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Medicinenet.com", "Fearof.net", "Common-phobias.com", "Fearofstuff.com", "Phobiasource.com" un "Phobias-fears.knoji.com".