Septiņi efektīvi paņēmieni, kā atbrīvoties no stresa

Saules gaismas ietekmē ādā notiek D vitamīna sintēze. Pētījumi liecina, ka, palielinoties šī vitamīna koncentrācijai asinīs, pieaug arī serotonīna jeb tā dēvētā laimes hormona līmenis organismā. Turklāt apkārtnes skati, smaržas un skaņas liek vismaz uz mirkli novērst uzmanību no savām raizēm, portālam "Health.com" teikusi Ketlīna Holla (Kathleen Hall), kura vada Stresa institūtu Atlantā (ASV).

Nekādi netiec ārā? Vašingtonas Universitātes veiktā pētījumā, kas publicēts izdevumā "Journal of Environmental Horticulture ", atklāts, ka, izvietojot darba vidē telpaugus, darbiniekiem pazeminās asinsspiediens. Tulkojums: viņi mazāk cieš no stresa.

Vienalga, vai tā ir iešana vannā pirms gulētiešanas, iemīļotāko dziesmu izlases klausīšanās austiņās strādājot vai došanās pastaigā ar suni uz tuvējo parku ik rītu, stresa brīžos šādi ierasti rituāli palīdz nomierināties. Ierasta dienas kārtība arī labvēlīgi ietekmē miegu.

"Mūsu ķermeņiem patiesībā patīk rutīna, un, ievērojot šādus konsekventus rituālus, iespējams paaugstināt organisma spējas tikt galā ar stresu," saka Kristija Mata (Christy Matta), dialektiskās uzvedības terapijas konsultante un grāmatas "The Stress Response" autore. Kad stresa dēļ trūkst spēka un enerģijas darboties, sekošana rutīnai palīdz mazināt nemieru un spriedzi.

Tikko sāc domāt par to, kas izraisījis stresu, nevari pārstāt un sāc satraukties aizvien vairāk, bet risinājumu neredzi? Jā, stresam patīk sajaukt galvu! Drošs veids, kā izkļūt no šī negatīvo domu apburtā apļa, ir sākt darīt ko tādu, kas liek maksimāli koncentrēties uz rokām vai ķermeni. Tā var būt, piemēram, šalles adīšana, zīmēšana, maltītes gatavošana vai cenšanās tikt augšā pa kāpšanas sienu, iesaka Holla. Koncentrēšanās uz ko citu, nevis negatīvajām domām nomierina un relaksē.

Atrodi klusu vietiņu, aizver acis, koncentrējies uz elpošanu un domās nokļūsti vietā, kur jūties laimīgs. Aizved sevi turp uz dažām minūtēm katru dienu! Kalifornijas Universitātē (Losandželosa, ASV) veiktā pētījumā noskaidrots, ka, aizceļojot uz šādu vietu kaut arī tikai domās, organismā tiešām sarūk stresa hormona kortizola līmenis.

Par relaksāciju ar vizualizēšanas palīdzību sarakstīts daudz grāmatu un publikāciju. Lai tā izdotos, galvenais ir atrast savu laimīgo vietu – vienu domas par būšanu saulainā pludmalē pie debeszilas jūras nomierinās, savukārt kādu citu, kuram ir bail no ūdens, satrauks, tādēļ laimīgā vieta katram jāatrod pašam. Tā var būt arī reāla vieta, kur kādreiz esi juties ļoti labi.

Vannai ir nomierinoša ietekme uz mums, jo tajā jūtamies gluži tāpat kā savulaik jutāmies mammas puncī, skaidro Holla. Centies iet vannā vienā un tajā pašā laikā – kā jau minēts, ķermenis jūtas komfortablāk, ja dienas kārtība ir samērā paredzama, nevis haotiska un katru dienu pilnīgi citāda.

Relaksējošai noskaņai papildus vari izmantot arī aromātiskās sveces vai kociņus. Izvēlies aromātu, kas šķiet vistīkamākais, bet, ja nevēlies ilgi eksperimentēt, vari droši ņemt sveci (kociņus) ar lavandas vai jasmīna smaržu, jo tām abām piemīt stresu mazinoša un relaksējoša iedarbība.

Vairākos pētījumos apstiprinājies, ka pateicības jūtām ir labvēlīga ietekme arī uz pašu to paudēju. Pētot smadzeņu aktivitāti, ASV Nacionālā veselības institūta zinātnieki konstatējuši, ka tiem, kuri no visas sirds pauž pateicību par kaut ko, novērojama augstāka aktivitāte hipotalāmā, smadzeņu daļā, kam ir liela saistība ar stresa līmeni. Turklāt pateicības jūtas aktivizē smadzeņu reģionus, kuri veicina hormona dopamīna izdalīšanos. Dopamīns ir viens no tā dēvētajiem laimes hormoniem, kura pietiekams līmenis gādā par labu garastāvokli.

Tu vari izmantot šo atklājumu savā labā, ik dienu dienasgrāmatā izklāstot savas pateicības jūtas vai arī nosūtot sev tuviem cilvēkiem sociālajos tīklos vēstulītes, kurās atklāj, cik ļoti novērtē to, ko viņi tev sniedz.

Fiziskās aktivitātes, šķiet, ir labākais un veselīgākais stresa mazināšanas veids: to laikā ķermenī pastiprināti izdalās "laimes hormoni" endorfīni, tās palīdz uzveikt vieglu depresiju, uzlabo miegu, dod vairāk enerģijas, palīdz būt mierīgākam un uzlabo koncentrēšanās spējas.

Lai gan ļoti bieži mēdzam atlikt fiziskās aktivitātes, kad jūtamies nomākti vai izjūtam lielu stresu, tām vajadzētu kļūt par neatņemamu tava dzīvesveida daļu. Atrodi izkustēšanās veidu, kas tev vislabāk patīk un ieraksti to savā plānotājā gluži kā jebkuru citu svarīgu darbu, un drīz vien pats sapratīsi, kāpēc tās ir tik nozīmīgas.