VM gatavo sistēmu, kas ierobežos kompensējamo medikamentu pieejamību, bažījas asociācija  (3)

Pašlaik zāļu kompensācijas apjoms pacientiem ar konkrētām diagnozēm balstās uz diviem pamatprincipiem. Vispirms katrai diagnozei ir noteikts kompensācijas apjoms procentos (50, 75 vai 100 procenti). Papildus vēl arī katram medikamentam (aktīvajai vielai) ir noteikts tā sauktais references medikaments, proti, lētākais preparāts, ko valsts kompensē norādīto procentu apmērā. Savukārt, ja pacients ārstējas ar citu, dārgāku medikamentu, tad starpību starp dārgāko un lētāko medikamentu pacientam ir jāpiemaksā, skaidro Rasa. Rezultātā pašlaik, kaut arī pacienta ārstētās slimības diagnozei noteikts 100 procentu kompensācijas apjoms un teorētiski pacientam būtu tad jāmaksā līdzmaksājums tikai par recepti (0,75 eiro), faktiski pacienta līdzmaksājuma summa var sasniegt pat vairākus desmitus eiro mēnesī, ja, piemēram, valsts izvēlētais lētākais preparāts kādu ražošanas procesā pievienoto ķīmisko savienojumu dēļ izraisa alerģiju, ir konkrētajam pacientam kontrindicēts vai pasliktina dzīves kvalitāti.

Pašlaik tiek veidots vēl papildu mehānisms, kā padarīt kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles pacientam dārgākas un līdz ar to mazāk pieejamas vai pat nepieejamas, apgalvo Rasa. Vienas zāļu grupas ietvaros tiek veidota medikamentu (aktīvo vielu) gradācija, nosakot tiem atšķirīgu pacienta līdzmaksājumu, kura aprēķins balstīsies uz noteiktiem (vēl līdz galam nezināmiem) finansiāliem aprēķiniem vai citiem nezināmiem parametriem. "Tātad jau vistuvākajā laikā būs atkal atgriešanas pie krīzes laikā pieņemtās shēmas – 3. pakāpes kompensācijas noteikšanai: diagnozes noteiktais, medikamentu grupas noteiktais un preparāta references cenas noteiktais," saka Rasa.