Seši mazāk zināmi pārēšanās un liekā svara iemesli  (10)

Ļoti bieži mēs kaut ko uzkožam, lai remdētu… slāpes. Zinātnieki secinājuši, ka slāpes un bada sajūtu ir viegli sajaukt.

Lai šāds misēklis nerastos, dzer pietiekami daudz ūdens – vismaz pusotru litru dienā. Ņem vērā, ka ūdens ir nepieciešams arī vielmaiņas procesiem un tā nepietiekama uzņemšana ir viens no iemesliem, kāpēc vielmaiņa kļūst gausa un cilvēks pieņemas svarā.

Neizgulēšanās padara ēdienu īpaši valdzinošu, un tam ir pamats. Miega trūkuma ietekmē organismā pastiprināti izdalās grelīns, hormons, kas palielina apetīti, un mazāk izstrādājas leptīns, hormons, kas izraisa sāta sajūtu un nomāc apetīti.

Bet, skaidrojot vienkārši, miega trūkuma ietekmē organismam trūkst enerģijas, tādēļ ir vēlme stiprināties ar ēdienu.

Pārmērīga aizraušanās ar saldumiem var sašūpot hormonālo līmeni. Pārāk augts cukura līmenis var nomākt jau minētā sāta hormona leptīna ražošanu, bet pastiprināt apetītes hormona grelīna ražošanu.

Vienkārši izsakoties, saldumos parasti ir vienas vienīgas kalorijas, bet maz vērtīgu, organismam nepieciešamu vielu, tādēļ tikai loģiski, ka tas prasa ēst vēl un vēl.

Alkohols uz leptīna un grelīna līmeni iedarbojas līdzīgi kā saldumi. Un arī alkoholā ir gandrīz vienas vienīgas kalorijas, bet maz vai pat nemaz vērtīgu vielu. Tā kā ar alkoholu organisms neiegūst tā funkcionēšanai nepieciešamās vielas, tādēļ atkal un atkal "prasa" nākamo glāzīti vai kādu uzkodu cerībā beidzot tikt pie mikroelementiem, vitamīniem un citām vērtīgām vielām. Un, kas notiek ar tukšajām kalorijām, kas uzņemtas ar alkoholu? Tās tiek noguldītas pa taisno organisma tauku "noliktavās".

Jo īpaši apetīti veicina alus, jo satur rūgtvielas.

Vairāk par alkohola un liekā svara saistību lasi šeit.

Stress liek uzlēkt ne vien adrenalīna, bet arī grelīna līmenim, liekot atkal un atkal virināt ledusskapja durvis un ķerties pie ēdiena. Tam, kāpēc pārēdamies stresa ietekmē, ir arī psiholoģiski iemesli – ar kārumiem cenšamies remdēt nepatīkamās emocijas.

Ja esi nolēmis pavadīt vakaru pie televizora, noliec našķus pēc iespējas tālāk. Kāpēc? Jo, sēžot pie televizora, nemanot apēdam vairāk, nekā vajadzētu.

Ilgstoša televizora skatīšanās ik dienu ir cieši saistīta ar lieko kilogramu veidošanos. Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri katru dienu pie televizora pavada aptuveni divas stundas, biežāk cieš no aptaukošanās, nekā tie, kuri televizoru skatās vien pusstundu dienā. Jāpiemin, ka, skatoties televizoru, cilvēks nekustas, daudz enerģijas nav nepieciešams, līdz ar to vielmaiņa strādā gausi. Turklāt televizora mīļi bieži vien aizraujas ar tādiem neveselīgiem našķiem kā čipsi un popkorns. Un pat, ja izvēlas veselīgas uzkodas, sēžot pie televizora, nemanot apēd vairāk nekā vajadzētu.

Ja ir izvēle, labāk brīvo laiku pavadi, aktīvi kustoties.