Karpālā kanāla sindroms, ko mēdz dēvēt arī par pārstrādāto roku sindromu, lielākoties ir kādas citas kaites izpausme. Tā cēlonis var būt endokrīnas izmaiņas, kāda sistēmas slimība vai locītavu patoloģija, stāsta poliklīnikas "Pulss 5" neiroloģe Inga Kalere. Viņas pieredze liecina, ka tikai 10 procentos gadījumu problēmas cēlonis ir dinamiska vai statiska slodze, kā arī vibrācija.
Karpālā kanāla bojājuma simptomi ir tirpšanas sajūta īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, sāpes plaukstā naktīs, dedzināšana, parestēzijas (ārēju kairinātāju neierosinātas tirpuma, durstīšanas vai kņudināšanas sajūtas), kustību traucējumi, ko izraisa nerva kompresija kanālā.
Daktere Kalere norāda, ka ikviens, izpildot vienkāršus testa vingrinājumus, var konstatēt pirmās nervu bojājumu pazīmes.
Karpālā kanāla sindroms sievietēm tiek diagnosticēts četras reizes biežāk nekā vīriešiem, lai gan nodarbošanās, kas provocē šo slimību, ir raksturīgas abiem dzimumiem. Proti, tie ir dažādu transporta līdzekļu vadītāji, kas nemitīgi saskaras ar vibrācijām, stomatologi, cilvēki, kas dienu pavada, veicot monotonas kustības piespiedu pozās.
Tomēr 90 procentos gadījumu karpālā kanāla sindroms ir izpausme kādām citām – nopietnākām – slimībām, kuras var konstatēt tikai pēc padziļinātu izmeklējumu veikšanas un asins analīžu izvērtēšanas.
"Karpālā kanāla saslimšanas agrīna diagnostika dod iespēju savlaicīgi uzsākt pamatslimības ārstēšanu," norāda neiroloģe. Pamatslimības šajā gadījumā ir endokrīnās slimības – cukura diabēts, hipotireoze, olnīcu hipofunkcija, akromegālija; sistēmas slimības – tādas kā reimatoīdais artrīts, podagra, amiloidoze, jaunveidojumi, kā arī locītavu patoloģija, kas rada nervu trofikas traucējumus un izmaiņas nerva šķiedrā. Ja netiek atrasts patiesais problēmas cēlonis, tad operācija, kas ir viens no karpālā kanāla problēmu ārstēšanas veidiem, var nedot gaidīto rezultātu.
Karpālā kanāla saslimšana sākotnēji var izpausties kā tirpšana, īkšķa, vidējā vai rādītājpirksta sāpes naktīs. Reizumis var tirpt plauksta līdz pat augšdelmam un plecam. Slimībai pastiprinoties, sākas īkšķa pamatnes piebriešana, viegla asimetrija, kam pēc tam seko atrofija. Tas nozīmē, ka pacientam, piemēram, ir grūtības noturēt rokā adatu un paņemt sīknaudu. "Visiem šiem simptomiem pamatā ir nerva bojājums, un atbilstoši simptomātikai tiek piemērota ārstēšanas metode," skaidro Kalere.
Lai noteiktu izmaiņas nerva šķiedrā, tiek izmantoti diagnosticējoši izmeklējumi – neirometrija, kvantitatīvā sensorā testēšana un neirogrāfija, kā arī ultraskaņas izmeklējums. "Katrs gadījums ir individuāls, un ārsts, ņemot vērā minēto pamatizmeklējumu rezultātus, var lemt, kā rīkoties tālāk – turpināt izmeklējumus vai izmantot kādas no karpālā kanāla ārstēšanas iespējām: fizioterapiju, fizikālo terapiju, izrakstīt medikamentus, veikt blokādes, rekomendēt atslodzi un miera režīmu vai apsvērt operāciju," skaidro Kalere. Reizēm slimības pēdējā stadijā var nelīdzēt arī ķirurģiska iejaukšanās, jo nervs pa lieliem posmiem jau ir aizgājis bojā. Par šādu situāciju var vēstīt tirpšanas vai dedzināšanas izzušana, ja diskomforts pirms tam ir bijis ilgu laiku.
Lai ikviens varētu noteikt, vai gadījumā nav jādomā par nervu bojājumu, daktere Kalere iesaka dažus vienkāršus paņēmienus – var pacelt vienu roku taisni virs galvas un turēt minūti. Ja šajā laikā īkšķa, vidējā vai rādītājpirksta zonā parādās sāpes vai tirpšana, vajadzētu doties pie ārsta, lai pēc iespējas agrāk konstatētu problēmu. Savukārt tiem, kam mājās ir asinsspiediena mērītājs, var uzlikt manšeti, kurā pacelt spiedienu līdz tādai pakāpei, kas par 10 mm Hg pārsniedz arteriālo spiedienu, un paturēt minūti. Ja šajā laikā parādās tirpšana vai sāpes, būtu jāveic papildu izmeklējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
