Hepatīta biedrība: Kaimiņvalstis C hepatīta ārstēšanā mums ir priekšā  (1)

C hepatīts tiek dēvēts arī par slēpto epidēmiju, jo tā ārstēšanai tiek pievērsta daudz mazāka sabiedrības uzmanība un piešķirts niecīgāks finansējums nekā citām potenciāli nāvējošām vīrusu infekcijām, piemēram, HIV. Arī Latvijā joprojām ir daudz neatklātu pacientu, cilvēki joprojām inficējas un tikai neliela pacientu daļa saņem nepieciešamo ārstēšanu.

Atgādināsim, ka šogad piešķirts papildu valsts finansējums C hepatīta ārstēšanai Latvijā, un kopumā tie ir 6,6 miljoni eiro. Tomēr ar piešķirto finansējumu joprojām nepietiek, lai visi C hepatīta pacienti bez maksas saņemtu ārstēšanu ar jaunākās paaudzes medikamentiem.

C hepatītu var pilnībā izārstēt, bet tam nepieciešams laiks. Latvijā kopš pērnā gada pieejamas jaunās paaudzes zāles C hepatīta ārstēšanai, kas vienlīdz efektīvi iedarbojas gan uz tiem pacientiem, kuri iepriekš nav saņēmuši nekādu ārstēšanu, gan tiem, kuri iepriekš nesekmīgi ārstēti, stāsta Kaugurs.

Lēmumu par medikamentu izvēli katra pacienta ārstēšanai pieņem infektologu – hepatologu ārstu konsīlijs. Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka Latvijā 5 procenti no konstatētajiem C hepatīta pacientiem ir fibrozes nulles stadijā, 62 procenti pirmajā, 19 procenti – fibrozes otrajā stadijā, 9 procenti – trešajā, bet 5 procenti – ceturtajā stadijā.

Tartu Universitātes slimnīcas Infektoloģijas nodaļas vadītājs dr. Mati Maimets (Matti Maimets) atzīst, ka Igaunijā valsts piešķirtais budžets C hepatīta ārstēšanai ir lielāks nekā Latvijā, bet arī kaimiņvalstī nav atļauts ar jaunās paaudzes medikamentiem ārstēt C hepatīta pacientus ar F0 vai F1. Ārsts pauž, ka Igaunijā stingri izvērtē, kuri ir prioritārie pacienti, pirmajiem palīdzība tiek sniegta pacientiem ar aknu cirozi. Šobrīd pieejamā jaunākā bezinterferona terapija ir ļoti efektīva un droša, lai slimību apturētu ātri.

Kopš pieejamas jaunās zāles, Igaunijā vairs nelieto interferonu saturošos medikamentus, kas izraisa smagas blakusparādības pacientiem un nesniedz efektīvu ārstēšanas rezultātu. Starptautiskajās vadlīnijās norādīts, ka aknu ciroze slimniekam no fibrozes otrās stadijas var progresēt 20 līdz 30 gadu laikā, bet var arī neattīstīties.

Kaimiņvalstī ar jauno bezinterferona terapiju tiek ārstēti arī pacienti ar fibrozes 2. stadiju. Tartu Universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja dr. Rīna Salupere (Riina Salupere) stāsta, ka Igaunija kopš 2016. gada pilnībā apmaksā jauno medikamentu iegādi pacientiem ar F2, F3, F4 un aknu cirozi.

"Saviem pacientiem ar F0 vai F1 iesaku neuztraukties un mazliet paciesties, jo primāri ir pacienti, kuriem konstatēta strauji progresējoša fibroze vai aknu ciroze. Medicīnas nozare mūsdienās attīstās tik ātri, kā vēl nekad, šobrīd pieejami jauni, ļoti efektīvi medikamenti un to cenas krītas, jo jaunas zāles izgudro nepārtraukti. Esmu pozitīvi noskaņota un prognozēju, ka, pateicoties jaunākajām ārstēšanas metodēm, nākamajos 20 gados Igaunijā C hepatīts būs reti sastopama slimība," pauž Salupere.

"Lielākā daļa manu pacientu, kuriem ir fibrozes agrīnā stadija, ir novērošanā un pacietīgi gaida terapiju. Lietuvā tādu pacientu ir tūkstošiem, jo visiem uzreiz palīdzēt nav iespējams. Valdībā iesniegts projekts, kurā paredzēts, ka šogad bezinterferona medikamenti bez maksas būs pieejami arī pacientiem ar F2, bet pagaidām neesam saņēmuši tam apstiprinājumu," stāsta profesore Jakutiene.

2015. gada jūlijā Eiropas Aknu pētījumu asociācijas (European Association for the Study of the Liver, EASL) žurnālā "Hepatoloģija" ("Journal of Hepatology") publicētas starptautiskās vadlīnijas C hepatīta ārstēšanai. Šajās vadlīnijās ārstiem norādīts, ka prioritārie pacienti, kuriem jāsaņem tūlītēja ārstēšana, ir slimnieki ar F3 un F4, pacienti ar aknu cirozi, HIV slimnieki, pacienti pēc aknu transplantācijas. Savukārt PVO vadlīnijās noteikts, ka pretvīrusa terapija jāsaņem visiem bērniem un pieaugušajiem ar hronisku C hepatīta infekciju.

Vadlīnijās norādīts, ka prioritārie ir pacienti ar risku uz paātrinātu fibrozi, pacienti, kuri cieš arī no metaboliskā sindroma, ekstrahepātiskām izpausmēm, kā arī nopietniem orgānu bojājumiem. PVO vadlīnijās rekomendēts kā prioritārus atzīt arī veselības nozares darbiniekus, sievietes reproduktīvā vecumā, cilvēkus, kuri atrodas ieslodzījumā un seksa nozares darbiniekus.