Astoņi iemesli, kāpēc naktī ķermeni pārklāj sviedri

Kopumā gan iemeslu šādai problēmai var būt ļoti daudz, tāpēc, ja regulāri naktī uztrūksties augšā, klāts sviedru lāsēm, vai no rīta pamosties ar slapju muguru gluži kā pēc intensīvas sportošanas, pats nemēģini noteikt diagnozi, bet gan konsultējies ar savu ģimenes ārstu.

Ar šo terminu medicīnā apzīmē pastiprinātu svīšanu, kad sviedru izdalās vairāk, nekā vajadzīgs. Normāli sviedru izdalīšanās pastiprinās karstā laikā, fiziskas slodzes laikā vai drudža laikā. Pastiprināta sviedru izdalīšanās var sākties emocionālu pārdzīvojumu brīžos, lietojot karstu vai asu ēdienu, kā arī alkoholu. Arī sintētiska materiāla vai ļoti pieguloša apģērba un apavu valkāšana un uzturēšanās smacīgās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu veicina pastiprinātu svīšanu. Labā ziņa ir tāda, ka šādos gadījumos to dēvē par fizioloģisko hiperhidrozi, kas būtībā ir pilnīgi normāla organisma aizsargreakcija pret pārkaršanu.

Diemžēl mēdz būt arī patoloģiska hiperhidroze. Tā var būt primāra hiperhigroze, proti, pastiprināta svīšana bez redzama iemesla. To nereti manto iedzimtības ceļā.

Var būt arī sekundāra hiperhidroze, proti, kādas slimības (hipertireozes, feohromocitomas, cukura diabēta, tuberkulozes u.c.) simptoms. Sekundāras hiperhidrozes gadījumā, izārstējot pamatslimību, līdz ar to izzūd arī svīšana.

Menopauze ir pārejas periods sievietes dzīvē, kad pakāpeniski izbeidzas olnīcu funkcija, proti, visas olšūnas, ko daba devusi, ir iztērētas un olnīcas beidz ražot sieviešu dzimumhormonus estrogēnus. Izsīkstot estrogēna krājumiem organismā, sievieti piemeklē dažādas izmaiņas. Sieviete ne vien zaudē spēju kļūt par māti, bet viņas āda kļūst sausāka, mati un nagi – vājāki, pasliktinās redze un atmiņa, domāšana kļūst gausāka. Estrogēnu trūkuma dēļ var pieaugt svars, turklāt tauki lielākoties izgulsnējas uz vēdera, vidukļa un gurniem.

Bet viens no menopauzei raksturīgākajiem simptomiem – karstuma viļņi, kas sev līdzi nes arī pastiprinātu svīšanu. Karstuma viļņi mēdz pārsteigt arī naktī. Kādēļ tie rodas? Sieviešu dzimumhormoni, kas līdz ar menopauzes sākšanos pamazām izsīkst, atbild arī par organisma iekšējo termoregulācijas sistēmu. Hormonālo svārstību ietekmē galvas smadzenēm šķiet, ka ķermenis ir pārkarsis, kaut arī patiesībā ķermeņa temperatūra ir normāla. Izsitas sviedri, lai atvēsinātu it kā sakarsušo miesu. Pēc nosvīšanas, savukārt, kļūst vēsi.

Agrāk vai vēlāk menopauze piemeklē katru sievieti. Parasti tā sākas 45 līdz 55 gadu vecumā. Ja simptomi ir ļoti mokoši, tos var mazināt ar hormonu aizstājēju terapiju un citām metodēm, par ko vislabāk pastāstīs ginekologs vai ģimenes ārsts.

No infekcijas slimībām ar svīšanu naktī visbiežāk saista tuberkulozi. Tas tiešām ir viens no šai bīstamajai plaušu slimībai raksturīgajiem simptomiem, taču tuberkoloze nebūt nav vienīgā infekcijas slimība, kas izraisa svīšanu naktī. Tikpat labi iemesls var būt endokardīts (endokarda jeb sirds iekšējā apvalka iekaisums), osteomielīts (kaula smadzeņu iekaisums) vai abscess jeb strutu perēklis jebkur organismā.

Šis simptoms raksturīgs ne tikai bakteriālām, bet arī daudzām vīrusu infekcijām, tostarp HIV.

Svīšana naktīs ir simptoms arī dažiem vēža veidiem. Visbiežāk pārklāšanās ar sviedriem naktsmiera laikā raksturīga cilvēkiem, kam ir limfoma.

Limfoma ir ļaundabīga limfocītu slimība, kad malignie limfocīti sāk nekontrolēti vairoties un izplatīties organismā, turklāt zaudējot savu normālo funkciju organisma imūnsistēmā, tāpēc cilvēks ar limfomu kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām. Patoloģiskie limfocīti parasti uzkrājas limfmezglos, kuri tāpēc palielinās.

Tā kā limfocīti cirkulē pa visu organismu, patoloģisko limfocītu sakopojumi jeb "limfomas perēkļi" var izveidoties ne tikai limfmezglos, bet dažādos orgānos, kā ietekmē tie palielinās.

Limfomas gadījumā parasti novēro daudz nespecifisku simptomu, kas norāda, ka cilvēks nav vesels. Periodiski var būt neskaidras izcelsmes drudzis (ķermeņa temperatūra augstāka par 38 grādi), tāda svīšana naktī, ka samirkst naktskrekls un palags, ķermeņa masas zudums, slikta apetīte, kā arī pastāvīgs nogurums un vājums.

Visbiežāk limfomas pacienti pie ārsta dodas pēc tam, kad satausta kādu nesāpīgu, palielinātu limfmezglu, kura diametrs parasti ir lielāks par vienu centimetru. Visbiežāk palielinātus limfmezglus novēro uz kakla, padusēs un cirkšņos. Tie parasti neizraisa ne sāpes, ne citus traucējumus, bet pakāpeniski palielinās.

Svīšana naktī var būt dažu medikamentu lietošanas blakusparādība. Piemēram, to var izraisīt antidepresanti un drudzi pazeminoši medikamenti.

Sviedru izdalīšanos var veicināt medikamenti, kas satur niacīnu, tamoksifēnu, hidralazīnu un nitroglicerīnu.

Hipoglikēmija ir vārds, kas liek satrūkties daudziem cukura diabēta pacientiem, jo aiz tā slēpjas strauja cukura līmeņa pazemināšanās asinīs, kas izraisa ļoti nepatīkamus simptomus un, ja nekas ilgstoši netiek darīts, var beigties pat ar cilvēka nāvi.

Hipoglikēmiju var izraisīt gan cukura diabēta ārstēšanai paredzētie medikamenti, īpaši, ja nepareizi izvēlēta medikamentu deva, gan arī paša cilvēka neapdomīga rīcība, piemēram, nepaēstas brokastis vai pusdienas, alkohola lietošana, neuzņemot ogļhidrātus, pārlieku liela fiziskā slodze, nesamazinot insulīna devu vai nepalielinot ogļhidrātu uzņemšanu.

Cukura līmenis asinīs var kristies arī nakts laikā, un tad viens no biežākajiem simptomiem ir pastiprināta svīšana.

Hipoglikēmijai var būt raksturīgas arī tādas pazīmes kā sirdsklauves, nervozitāte, roku trīcēšana, svīšana, reibonis, nemiers, izsalkums, slikta dūša, tirpšana un durstoša sajūta.

Vairāk par hipoglikēmiju lasi šeit.

Pie tā, ka no rīta pamosties nosvīdis tā, it kā tikko būtu karsējies pirtiņā, var būt vainojami hormonāli traucējumi, piemēram, feohromocitoma vai hipertireoze.

Feohromocitoma ir virsnieru serdes audzējs. Virsnieru serde ražo adrenalīnu un noradrenalīnu, kas ir tā dēvētie stresa hormoni. Parasti šo hormonu ražošana pastiprinās uztraukumā vai pēkšņas piepūles gadījumā. Feohromocitomas dēļ virsnieru serde var ražot pārāk lielus minēto hormonu daudzumus. Tās skartajam lēkmjveidīgi raksturīgs paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība un pastiprināta svīšana. Lēkmes ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām stundām.

Savukārt hipertireoze ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, kas nozīmē, ka tas izdala pārāk daudz hormonu un asinīs ir paaugstināta vairogdziedzera hormonu koncentrācija. Tā ietekmē cilvēks jūt iekšēju nemieru, var būt nesavaldīgs un spēji uzliesmot dusmās. Hipertireozei raksturīgas arī sirdsklauves, nespēja izturēt karstumu, cieš no bezmiega, kā arī pastiprinātas svīšanas. Hipertireozes ietekmē paātrinās vielmaiņa, līdz ar to tās piemeklētais parasti strauji nokrītas svarā.

Pastiprinātu sviedru izdalīšanos naktī var izraisīt dažādas neiroloģiskas problēmas. Visbiežāk tie ir tādu nervu bojājumi, kas regulē sirdsdarbību, asinsspiedienu un citas organisma funkcijas.