locītavu sāpes, locītava, celis
Foto: PantherMedia/Scanpix
Epidēmija, ar kuru sirgst ne tikai cilvēki gados, tā artrozes pacientu skaita pieaugumu vērtē ķirurģe Larisa Sviridova. Locītavu pārslodze, traumas, iekaisumi, liekais svars, iedzimtība un hormonālās izmaiņas ir galvenie cēloņi šai slimībai. Diemžēl smagākajos gadījumos, kad gadiem jāgaida rindā uz valsts apmaksātu endoprotezēšanu, ir nepieciešami risinājumi pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Lai gan artrīts var būt iedzimts, tomēr arī liekais svars, iekaisumi un nepareizi sadziedētas traumas ir bieži cēloņi šai slimībai. Pēdējo 30 gadu laikā, pēc ķirurģes novērojumiem, saslimstība ar artrītu trīskāršojusies – Sviridova to sauc par epidēmiju.

Sāpes locītavās, kas sākotnēji manāmas kustoties, bet, slimībai izplatoties, arī atpūtas laikā, ir signāli, kurus nedrīkst ignorēt. Reizumis kustību traucējumi sākotnēji neparādās, jo blakus esošās locītavas darbojas kā kompensējošais mehānisms.

Izmaiņas locītavu virsmā jeb artroze var rasties, nepareizi saaugot kauliem, pēc locītavu traumām, ilgstošas locītavu atvēsināšanas vai pārslodzes. Artrozei ir raksturīga locītavas skrimšļa noārdīšanās, kā ietekmē tās malās veidojas izaugumi – osteofīti jeb radziņi, kas ir veids, kā locītava palielina virsmu. Izmaiņas skrimšļos kļūst par sāpju cēloni, veicot kustības. Dzīves laikā, palielinoties statiskai slodzei, locītavas skrimslis dilst, un tā virsma tiek traumēta.

"Skrimšļos nav asinsvadu, bet tie barojas ar šķidrumu, kas cirkulē tiem apkārt. Iestājoties sausumam, turpinot veikt kustības, palielinās skrimšļu nodilums, un pēcāk – locītavas bojājums," skaidro Sviridova. Līdzīgi kā ikviens mehānisms, kas nav saeļļots, arī locītavas čīkst. Šāda situācija ir iespējama, piemēram, pēc traumas, kad locītava ilgāku laiku nav kustināta. Sākot atjaunot muskuļu kustību apjomu, ir nepieciešams to darīt pārdomāti, konsultējoties ar ārstu, kas, iespējams, nozīmēs fizikālo terapiju un fizioterapiju.

Skrimšļos nav asinsvadu, bet tie barojas ar šķidrumu, kas cirkulē tiem apkārt. Iestājoties sausumam, turpinot veikt kustības, palielinās skrimšļu nodilums, un pēcāk – locītavas bojājums.
Larisa Sviridova, ķirurģe
Var gadīties, ka, locītavai esot miera stāvoklī, ir izveidojušies saaugumi, kas, atsākot fizisko slodzi, rada sāpes. Šādā gadījumā ķirurģe iesaka veikt triecienviļņu terapiju, kurai ir efektīva 90 procentos gadījumu. Šīs terapijas laikā sāļi tiek sašķelti putekļos, tādējādi tiek iznīcināts viens no galvenajiem pacienta sāpju cēloņiem. Terapija būs noderīga arī sāpju mazināšanai un asinsrites uzlabošanai ap traumēto vietu. Pirms to sākt, gan ir jāveic rentgena uzņēmums, lai ārsts varētu novērtēt situāciju locītavā.

Ārstes Sviridovas prakse liecina, ka visbiežāk triecienviļņu terapija tiek izmantota papēžu piešu šķelšanai, kā arī saaugumiem plecos vai elkonī. Tā kā papēžu kaula uzkaļķojumi veidojas 7–10 gadu laikā, cilvēks to nepamana, līdz pienāk brīdis, kad bez sāpēm vairs nav iespējams uzspiest ar visu svaru uz papēža. To veidošanos var izprovocēt kāds saites iekaisums vai pēkšņa pārslodze. Cēlonis var būt arī nepareizu apavu nēsāšana. Ārste uzskata, ka, no medicīniskā viedokļa, vislabāk būtu valkāt apavus ar 3–5 centimetrus augstu papēdi vai ortopēdiskās zoles. Tās ir īpaši nepieciešamas cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada papildu slodzi mugurkaulam, locītavām un papēdim. Ortopēdiskās zoles palīdz mazināt sāpes ikdienā, staigājot arī cilvēkiem ar plakano pēdu.

Artrozei ir raksturīga locītavas skrimšļa noārdīšanās, kā ietekmē tās malās veidojas izaugumi – osteofīti jeb radziņi, kas ir veids, kā locītava palielina virsmu. Izmaiņas skrimšļos kļūst par sāpju cēloni, veicot kustības.
Otrs visvairāk ārstētais ir plecu locītavas iekaisums, kas visbiežāk tiek iegūts, saaukstējoties kondicionētāja ietekmē vai no atvērta loga vēja plūsmas automašīnā. Ar šādām problēmām pacients var doties kā pie neirologa, tā pie ķirurga, kas ieteiks piemērotāko ārstēšanas risinājumu. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir augstas intensitātes lāzers, kas raida starus 10 centimetru dziļumā, veicinot mikrocirkulāciju un limfas cirkulāciju problemātiskajā vietā. Lāzers iedarbojas arī uz nervu galiem un bloķē sāpju izplatīšanos. Ar šo metodi veic atsāpināšanu un biostimulēšanu šūnu līmenī diska trūces, muskuļu spazmu, osteohondrozes, Ahileja papēža problēmu un ceļa locītavas artrīta gadījumā.

Ķirurģe triecienviļņu terapiju un augstas intensitātes lāzera procedūras uzskata par iespēju uzlabot dzīves kvalitāti tiem pacientiem, kuri gaida piecus gadus rindā uz pilnībā valsts apmaksātiem endoprotezēšanas pakalpojumiem vai gadu – uz daļēji valsts apmaksātiem endoprotezēšanas pakalpojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!