Stress – skūpsts nāvei vai asums dzīvei? Seši mīti par veselības gandētāju

Pilnīgi nepareizi. Stress ir atšķirīgs katram no mums. Reakcija uz kairinājumu katram var būt atšķirīga un unikāla, kad stress ir vienam, otram tas neizraisa nekādas jūtas.

Saskaņā ar šo viedokli, stresa neesamība padara mūs laimīgus un veselus. Nepareizi.

Stress var būt skūpsts nāvei vai asums dzīvei. Jautājums tiešām ir, kā to vadīt. Pārvaldīts stress padara mūs produktīvus un laimīgus; nepareizs stress sāp un pat nogalina.

Ne tikai. Tu vari plānot savu dzīvi tā, ka stress nav ikdienas sastāvdaļa. Efektīva plānošana nozīmē noteikt prioritātes un strādāt pie vienkāršām problēmām, pirmkārt, risināt vienkāršākas problēmas, un tad pāriet uz sarežģītākām problēmām. Kad stresa līmenis ir augsts, tad ir grūti izšķirt prioritātes un sarežģītāk atšķetināt sakāpinātos jautājumus.

Par stresu darbā un tā sekām, lasi šeit.

Atkal, ne tikai. Nav universālas, efektīvas stresa samazināšanas metodes. Mēs esam atšķirīgi, mūsu dzīves ir atšķirīgas, mūsu situācijas ir atšķirīgas, un mūsu reakcijas ir atšķirīgas.

Tikai visaptveroša programma, kas pielāgota katram indivīdam atsevišķi, var sniegt efektīvu rezultātu.

Ko ēst, lai samazinātu stresu, lasi šeit.

Stresa simptomu trūkums nenozīmē, ka nav stresa. Patiesībā, pielāgošanās simptomiem ar medikamentiem var atņemt tev signālus, kas ir nepieciešami, lai samazinātu spriedzi fizioloģiskajiem mehānismiem un psiholoģiskajām sistēmām.

Kā nekļūt par stresa kalpu, vari lasīt šeit.

Šis mīts ir pieņemts, ka "nelielie" simptomi, piemēram, galvassāpes vai palielinātu kuņģa skābes daudzumu var droši ignorēt. Mazie stresa simptomi ir agrīni brīdinājumi, ka dzīve sāk kļūt nekontrolējama un nepieciešams darīt labāku darbu, lai pārvaldītu stresu.

Austrumnieku gudrības, kā pārvarēt stresu, vari apgūt šeit.