Esmu ļoti tieva. Kādus riskus tas rada sievietes auglībai

To, kā pārāk mazs un nepietiekams ķermeņa svars ietekmē sievietes auglību, tostarp sievietes spēju palikt stāvoklī, veiksmīgi iznēsāt un dzemdēt veselu bērnu, "Rutks" skaidro auglības klīnikas "Mama Rīga" reproduktoloģe Viktorija Zaļetova un uztura speciāliste Olga Ļubina.

"Reproduktoloģijā pastāv cieša un ļoti skaidra saikne starp sievietes auglību un viņas svaru pirms grūtniecības. Ir pierādīts, ka ķermeņa masas indekss, kas norāda uz izteiktu ķermeņa masas deficītu, sievietei rada hipotalāma – hipofīzes – olnīcu sistēmas darbības traucējumus, kam sekas ir hormonālais disbalanss un pazemināts estrogēna līmenis. Tā rezultātā sievietei rodas problēmas ar ovulāciju: sākotnēji nepietiekamas kvalitātes ovulācija (dizovulācija) laika gaitā var novest pie ovulācijas neesamības (anovulācija), izraisot menstruālā cikla traucējumus, līdz amenorejai jeb pilnīgam menstruāciju trūkumam. Iestājas neauglība. Lai sievietei būtu pilnvērtīga un regulāra ovulācija, optimālais taukaudu daudzums ir 20–22 procenti, bet minimums – vismaz 17 procenti no kopējās ķermeņa masas," stāsta reproduktoloģe Zaļetova.

Noteikt ķermeņa masas deficītu (ĶMD) var, izmantojot ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Lai noskaidrotu savu ĶMI, nepieciešams svaru (kilogramos) izdalīt ar augumu kvadrātā (metros). Internetā pieejami vairāki ĶMI kalkulatori, kur, ievadot auguma un svara rādītājus, savu ĶMI var uzzināt dažās sekundēs.

Saskaņā ar ĶMI rādītājiem:

Ja sievietei grūtniecība iestājas ķermeņa masas deficīta fonā, topošajai mammai ir augsti grūtniecības sarežģījumu riski. Pirmajā trimestrī tie ir toksikozes, agrīnas grūtniecības pārtraukšanās jeb spontānā aborta riski, dzelzs deficīta anēmija. Otrajā trimestrī var rasties placentas nepietiekamība, kas var novest pie augļa hipotrofijas un hipoksijas. Trešajā trimestrī var būt intrauterīna augšanas aizkavēšanās, nedzīva bērna piedzimšana.

Praktiski pusei sieviešu ar ĶMD jaundzimušais bērns ir ar mazu svaru. Tas nozīmē, ka mazulis vairāk pakļauts infekciju saslimšanām un biežāk slimo. Jaundzimušajiem, kuri dzimst mātēm ar ĶMD, divas reizes biežāk ir sastopami hipoksiski išēmiski galvas smadzeņu bojājumi, 1,6 reizes biežāk bērni dzimst asfiksijas stāvoklī, trīs reizes biežāk šādiem mazuļiem tiek novērots paaugstināts intrakraniālais spiediens un paaugstināts muskuļu tonuss. Dzīves pirmajā dzīves gadā 76 procenti bērnu, kas dzimušie mātēm ar ĶMD, apstiprināts rahīts, 55 procentiem – akūtas respiratorās saslimšanas un 49 procentiem – anēmija.

Ķermeņa masas deficīts tiek uzskatīts par ļoti nopietnu priekšlaicīgu dzemdību riska faktoru. Turklāt sievietēm ar ĶMD ievērojami biežāk rodas pēcdzemdību hipotoniskā asiņošana. Savukārt pēcdzemdību periodā viņām ievērojami biežāk tiek novērota piena nepietiekamība. Izpētot laktācijas ilgumu, ir noskaidrots, ka sievietes ar ĶMD 68 procentos gadījumu jau 4. mēnesī pārtrauc bērnu barot ar krūti, kamēr sievietes bez ĶMD 88,5 procentos gadījumu turpina bērna barošanu ar krūti.

Noskaidrota arī tieša saikne starp ĶMD un tādām grūtniecības komplikācijām kā dzelzs un folskābes deficīta anēmija.

Sievietēm ar ĶMD novērojams ievērojams dzelzs, cinka, joda, kalcija un magnija deficīts. Dzelzs deficīts konstatēts 92 procentiem sieviešu ar ĶMD.

Ņemot vērā vairāku uzturvielu iespējamo deficītu, nepieciešams nopietni koriģēt grūtnieces uzturu. To ieteicams darīt ciešā sadarbībā ar uztura speciālistu, jo sievietei nepieciešams ne tikai palielināt dienā uzņemto kaloriju skaitu, bet, ievērojot racionāla uztura pamatprincipus, palielināt uzņemto ogļhidrātu un tauku daudzumu un uzņemt pietiekamā daudzumā arī olbaltumvielas, nepiesātinātās taukskābes un saliktus ogļhidrātus, vitamīnus un minerālvielas.

"Bieži vien sievietes ar nepietiekamu svaru cenšas palielināt ēdiena kalorāžu uz vienkāršo cukuru, piesātinātu tauku rēķina, ēdot vairāk saldumus, dzerot saldinātus dzērienus un ēdot rūpnieciski ražotus konditorejas izstrādājumus. Bet tās ir "tukšās kalorijas", tās nebagātina sievietes uzturu ne ar vitamīniem, ne ar minerālvielām. Šādu produktu lietošana vēl vairāk iedzīs sievietes organismu uzturvielu deficītā," skaidro auglības klīnikas "Mama Rīga" uztura speciāliste Ļubina.

Nopietnos ĶMD gadījumos nepieciešams speciāls ārstniecisks uzturs, kurā pilnvērtīgi sabalansētas olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, minerālvielas, aminoskābes un vitamīni (piemēram, "Nutridrink", "Kalsheyk" u.c.), bet vienmēr ieteicams sākotnēji censties savu uzturu sakombinēt tā, lai nebūtu vajadzības pēc speciāliem medicīniskiem preparātiem.

"Bažas rada situācijas, kad sievietes neapdomāti ievēro dažādas diētas, ierobežojot vairāku uzturvielu uzņemšanu. Piemēram, grūtniecei veģetārietei (tas nozīmē, ka sieviete uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus gaļu, zivis, olas un piena produktus) bieži sastopams dzelzs, B12 vitamīna, neaizvietojamo aminoskābju deficīts. Tāpēc šajos gadījumos sievietei ar savu ārstu, ginekologu vai uztura speciālistu noteikti jāizrunā iespējas minētā deficīta mazināšanai," stāsta uztura speciāliste.