Iespējamība ievazāt Latvijā buboņu mēri vērtējama kā zema

Šonedēļ pasaules medijos parādījās ziņa, ka Krievijā mazam zēnam konstatēts buboņu mēris. Karantīnā ievietoti arī visi cilvēki, kas ar viņu kontaktējušies, bet zēns visticamāk saslimis pēc kontaktēšanās ar kādu grauzēju kalnos.

Hipotētiski modelējot situāciju, ja mēra gadījums tomēr Latvijā tiktu ievests, viņa skaidro, ka slimnieks tiktu hospitalizēts atbilstoša profila stacionārā – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs". "Mēri efektīvi ārstē ar antibiotikām. Atkarībā no slimības formas un apstākļiem Slimību profilakses un kontroles centrs organizētu infekcijas kontroles pasākumus, t.sk. kontaktpersonu apzināšanu un medicīnisko novērošanu. Jāņem vērā, ka mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā infekcijas forma (90%) no visiem mēra gadījumiem, un parasti tā nav infekcioza citiem cilvēkiem. Visbiežāk ar mēri inficējās ar blusu kodumiem, kas pāriet no slimajiem dzīvniekiem (parasti no grauzējiem) uz cilvēku, vai tiešā kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem," skaidro Jansone.

Jau ziņots, ka vietējie ārsti uzskata, ka Altaja novadā Sibīrijā, Krievijā, desmitgadīgs zēns saslimis ar vienu no viduslaiku nāvējošākajām slimībām – buboņu mēri, atsaucoties uz "Lenta.ru" raksta "The Moscow Times". Zēnam uzsākta ārstēšana pret šo slimību. Bērns slimnīcā ievietots otrdien, 12. jūlijā, ar sūdzībām par stipru drudzi. Viņa veselības stāvokli ārsti raksturojuši kā nopietnu, bet stabilu. Visi cilvēki, kas bijuši kontaktā ar slimo zēnu, tostarp seši bērni, ievietoti karantīnā uz novērošanu.

Pasaulē ir bijušas trīs mēra pandēmijas – 7., 14. un 19. gadsimtā, kas bija letālas miljoniem cilvēku gandrīz visos kontinentos. Trešās mēra pandēmijas laikā (1894. – 1903. gadā) tika atklāts mēra ierosinātājs un tā pārnēsātāji, 1926. gadā tika izstrādātas zāles pret to. Pēdējais mēra saslimšanas gadījums Eiropā reģistrēts pēc Otrā pasaules kara.

Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais gadījums, kad cilvēks mūsdienās saslimis ar mēri – 2013. gadā kāds 15 gadus vecs jaunietis Kirgizstānā miris pēc inficēšanās ar buboņu mēri pēc murkšķa gaļas lietošanas uzturā. Savukārt Oregonā, ASV, 2015. gadā meitene izdzīvojusi pēc saslimšanas ar mēri.

Buboņu mēris bija nāvējošākā un briesmīgākā slimība viduslaikos. Eiropā no tā mira aptuveni 25 miljoni cilvēku, tomēr mūsdienās šī slimība ir pilnībā ārstējama ar antibiotiku palīdzību.
Buboņu mēris ir bīstama bakteriāla karantīnas infekcija ar augstu letalitāti. Mēra ierosinātājs ir baktērija, kas augsnē var izdzīvot pat 11 mēnešus, teikts Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. Baktēriju iznīcina tieši saules stari un sausums. Mēra baktērijas spēj ierosināt saslimšanu daudzām siltasiņu dzīvnieku sugām un cilvēkiem. To augstā invazivitāte izskaidrojama ar spēju izstrādāt neirotropas un nekrotizējošas darbības toksīnus, kā arī fermentus.

Mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā infekcijas forma. Tās inkubācijas periods ir 2 – 8 dienas. Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks. 6 – 8 stundu laikā attīstās sāpīgs bubonis aksilārajos un cervikālajos limfmezglos. Iespējamās komplikācijas – primāra vai sekundāra septicēmija, sekundāra pneimonija, meningīts. Letalitāte – 60% neārstējot, bet ar antibiotiku terapiju – līdz 5%, teikts Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

• piesūcoties inficētai blusai;
• tieša kontakta ceļā ar slimu vai mirušu dzīvnieku vai cilvēku audu šķidrumiem;
• ar inficēto dzīvnieku respiratoriem sekrētiem mēra plaušu formas gadījumā;
• neievērojot piesardzības pasākumus laboratorijā vai ārstniecības iestādē;
• saskaroties ar slimnieku kontaminētiem priekšmetiem vai drēbēm (inhalācijas ceļā).
Kā mēra infekcijas avoti epidemioloģiski visbīstamākie ir slimnieki ar plaušu un septisko mēra formu, vismazāk bīstamie – ar buboņu mēra formu.