Vidēji katram otrajam vai trešajam planētas iedzīvotājam dzīves laikā tiks konstatēts ļaundabīgs audzējs, secināms no pasaulē veiktajiem pētījumiem. Cilvēku attieksme pret iespēju saslimt ar vēzi ir ļoti dažāda. Vieni uztur veselīgu dzīvesveidu, lai šo risku mazinātu. Citi savukārt visu noraksta uz gēniem un uzskata – ja būs lemts saslimt, tad saslims, neskatoties ne uz ko. Ir, protams, arī tādi, kas par to nedomā vispār, kā arī tādi, kuru bailes no vēža pielīdzināmas fobijai, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzēji.
Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka pārmantotie gēni vēzi izraisa aptuveni 15 procentos gadījumu. Pārējo daļu izraisa dzīves laikā izveidojušās gēnu mutācijas, kuru veidošanos nereti pastiprina kaitīgi ieradumi, vides apstākļi, cilvēka dzīvesveids un citi faktori. Turklāt viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir vecums – jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk mutāciju dzīves laikā uzkrājušās.
Kaut gan pārmantotība vainojama salīdzinoši nelielā daļā audzēju, tomēr šī ir nozīmīga pacientu grupa – risku ir iespējams prognozēt un attiecīgi rīkoties, lai slimību atklātu pēc iespējas agrāk. Par ģenētiski mantotu iespēju saslimt ar vēzi var liecināt vairāki saslimšanas gadījumi pirmās vai otrās pakāpes radinieku vidū, it īpaši, ja vēzis piemeklējis pirms 50 gadu vecuma. Cilvēki ar šādu dzimtas slimības vēsturi var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs nepieciešamību nosūtīt uz konsultāciju pie pārmantotā vēža speciālista. Lai ārsts varētu izvērtēt situāciju, pacientam nepieciešams savākt pēc iespējas plašāku informāciju par ļaundabīgo audzēju gadījumiem ģimenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
