Neirozes
Ūdens peldēšanas laikā iedarbojas uz nervu galiem pa visu ķermeni, atslābina un nomierina. Peldēšanās var samazināt nogurumu, uzlabot atmiņu, samazināt uzbudinājumu, kā arī labvēlīgi iedarboties uz galvas smadzeņu darbību. Ūdens labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu kopumā – pēc peldēšanās cilvēkam ir vieglāk aizmigt, turklāt arī miegs ir ciešāks.
Bez tam ūdens raisa patīkamas asociācijas, kā var trūkt ikdienas dzīvē, un peldēšana labvēlīgi ietekmē psihoemocionālo stāvokli kopumā.
Locītavu slimības (osteohondroze, artrīts, artroze)
Daudzos gadījumos peldēšana ir teju vienīgais sporta veids un fiziskā slodze, ko var darīt locītavu slimību gadījumos, jo ūdenī cilvēks nejūt sava ķermeņa smagumu, tādēļ slodze locītavām ir mazāka.
Peldēšanas laikā ūdens masē periartikulāros audus, ar to uzlabojot arī limfas atteci, samazinot pietūkumu locītavās, veicinot skrimšļu audu reģenerāciju, kā arī samazinot muskuļu spazmas.
Starpskriemeļu disku trūce
Saskaņā ar statistikas datiem, mūsdienās uz katriem 100 000 cilvēku 100 gadījumos novēro starpskriemeļu disku trūci. Daudzos gadījumos peldēšana palīdz cilvēkiem šo kaiti izārstēt pat bez ķirurģiskas iejaukšanās.
Nodarbības baseinā vai vasarā – atklātos ūdeņos palīdz nostiprināt muguras muskulatūru, kam jāiztur liela slodze. Tādējādi peldēšana un vingrošana ūdenī var palīdzēt atslogot muguras muskulatūru, bieži vien arī ar laiku pilnībā likvidējot starpskriemeļu disku trūci.
Paralīze un daļēji kustību traucējumi
Galvenā paralīzes izpausme ir motorikas darbību trūkums vai to samazināšanās, kā rezultātā cilvēks zaudē spēju staigāt, veikt aktīvas kustības. Tādēļ peldēšana ir praktiski vienīgais veids, kā paralizēts vai cilvēks ar kustību ierobežojumiem var gūt fizisku slodzi.
Tāpat peldēšana ir efektīvs līdzeklis insultu rehabilitācijai un profilaksei, jo tie bieži var novest pie paralīzes. Peldēšana palīdz normalizēt asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, cīnās ar aptaukošanos, kā arī var būt par iemeslu arteriālajai hipertensijai (iemesls insultam), tādēļ, ja pacientam konstatēti mikroinsulti vai kādas citas asinsvadu slimības, noteikti vērts kā fiziskās aktivitātes izvēlēties peldēšanu vai ūdens aerobiku.
Rehabilitācija pēc traumām
Saskaņā ar statistikas datiem, katrs astotais planētas iedzīvotājs dzīves laikā kaut vienu reizi gūst smagu traumu – kaulu lūzumus, muguras traumu, meniska plīsumu un citas traumas,kas ietekmē kustīgumu. Ļoti bieži traumu dēļ nākas veikt kādu ķirurģisku operāciju, pēc kuras cilvēka organismam nepieciešama atgūšanās.
Peldēšana palīdz salīdzinoši ātri atveseļoties muskulatūrai, atgriezt muskuļos tonusu un samazināt sāpju sindromus, kas, savukārt, ļauj paplašināt kustēšanās režīmu.
Aptaukošanās, liekais svars
Ja tev ir aptaukošanās, peldēšana rada vienādu slodzi uz visiem muskuļiem un locītavām, bet vienlaikus to pilnībā noņemot mugurkaulam un kāju locītavām, ja salīdzina ar jebkuru "sauso" fizisko slodzi, jo, redz, ūdens rada bezsvara stāvokli.
Turklāt peldēšana, ūdens aerobika un pat vienkārša plunčāšanās ūdenī ir ļoti laba arī sirds un asinsvadu sistēmai (kas ir liela problēma miesās dūšīgākiem cilvēkiem): uzlabojas asinsrite, notiek visu orgānu normāla asins apgāde, kā arī tiek stabilizēts arteriālais asinsspiediens.
Sirds slimības
Peldēšana ir efektīvs ārstēšanas un profilakses līdzeklis sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, piemēram, hipertonijai, stenokardijai, veģetatīvai distonijai un citām kaitēm.
Ja peldēšana tiek izmantota kā ārstēšanas un profilakses līdzeklis šai slimību grupai, tas arī organismu palīdz atslogot no ķīmisko medikamentu radītām sekām, bet dažreiz – peldēšana pat var palīdzēt atteikties no zāļu lietošanas pavisam.
Bronhīts un bronhiālā astma
Peldēšana vienlaikus ir gan masāža, gan arī elpošanas vingrošana mūsu elpošanas ceļiem. Nodarbības baseinā vai atklātos ūdeņos ir ieteicamas visiem cilvēkiem, kuriem ir kādas bronhiālas pataloģijas. Peldēšana paaugstinās elpošanas sistēmas funkcionālos rādītājus, trenē plaušas un palīdz tās labāk apasiņot, kā arī labvēlīgi ietekmēs organisma veselību kopumā.
Speciālisti pat norāda, ka cilvēkiem, kuriem ir bronhiālās sistēmas problēmas, ir ne tikai ieteicams, bet pat obligāti jāpeld, un regulāri. Protams, jāuzmanās, lai pēc treniņa ūdenī, neapaukstētos un neradītu kādas papildu problēmas veselībai.
Paplašinātas varikozās vēnas
Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar vēnām, ir aizliegti daudzi spēka vingrinājumi trenažieru zālē, skriešana un aerobika, jo šo fizisko aktivitāšu laikā kājām tiek liela slodze, kas palielina venozo spiedumu kājās. Tas, savukārt, noved pie varikozo vēnu problēmu ātrākas attīstības.
Treniņi ūdenī šādas sekas nerada. Peldēšanas nodarbību laikā, kad ķermenis atrodas horizontālā stāvoklī, notiek asins attece no kājām, kā arī tiek novērota slodzes samazināšanās uz kājām, ja salīdzina ar to, kas notiek citu fizisko aktivitāšu laikā. Peldēšana labvēlīgi ietekmē vēnu veselību, kā arī nodrošina atslābināšanos un normālu asins cirkulāciju.
Stājas problēmas
Stājas problēmas ir visai izplatīta parādība bērniem. Ja sākumklasēs stājas problēmas novēro vien katram piecpadsmitajam bērnam, tad skolu beidzot, ar to saskaras jau teju puse skolēnu.
Peldēšanas laikā cilvēka ķermenis atrodas bezsvara stāvoklī, pateicoties kam notiek gravitācijas slodzes samazināšanās uz mugurkaulu.
Vienlaikus tas stimulē mugurkaula nostiprināšanu, harmonizē muskuļu tonusu – ne tikai muguras muskuļos, bet arī krūšu un vidukļa zonas. Peldēšana attīsta koordināciju, no kuras trūkuma cieš diezgan daudz bērnu, kuriem ir stājas problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
