Ar ērču encefalītu šogad Latvijā saslimuši jau 17 cilvēki. Kā sevi pasargāt?

Salīdzinot ar pagājušo gadu, risks saslimst ar ērču encefalītu Latvijā ir saglabājies gandrīz nemainīgs – 2015. gadā līdz jūnija beigām tika konstatēti 16 saslimšanas gadījumi.

Salīdzinot ar pārskata periodu pagājušajā gadā, šogad cilvēki mazāk saslimuši ar Laimas slimību – pērn pirmajos sešos mēnešos apstiprināti 90 Laimas slimības gadījumi, bet šogad – 74.

Taču pieaugusi ir saslimstība arī ar ērču pārnēsāto ērlihiozi – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos netika konstatēts neviens saslimšanas gadījums, bet šogad apstiprināti seši. Kopumā ar ērlihiozi 2015. gadā saslima 41 cilvēks. Parasti saslimšana norit vieglā formā, tomēr ērlihioze rada nepatīkamus simptomus: drudzi, galvassāpes un sāpes ķermenī. Pret ērlihiozi nav iespējams vakcinēties – to ārstē ar antibiotikām.

Lai pasargātu sevi no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kuras regulāri uzturas dabā, kā arī tūristiem, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus, kur bīstamība inficēties ar ērču encefalītu ir paaugstināta. Šogad cilvēku interese par vakcināciju vasarā ir augusi – saskaņā ar Rīgas rajona vakcinācijas kabinetu sniegto informāciju, jūnijā cilvēki aktīvi veikuši gan revakcināciju, gan uzsākuši pirmreizējo vakcināciju. Vakcinējoties jūnijā, cilvēki visbiežāk izvēlējušies paātrināto vai ātro vakcinācijas shēmu, kas imunitāti pret ērču encefalītu ļauj iegūt attiecīgi mēneša vai 21 dienas laikā.

Lai pasargātos no Laimas slimības vai ērlihiozes, pret kurām vakcīnas nav, svarīgi izvēlēties piemērotu apģērbu. SPKC atgādina, ka piemērots apģērbs jāizvēlas arī tiem, kas vakcinējušies pret ērču encefalītu. Dodoties dabā, bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs, jāizvēlas slēgti apavi, kā arī vēlams nēsāt galvassegu.

Lielākais risks sastapties ar ērcēm ir vasarā, jo ziemā, aukstumā tās izsalst un pavasarī nimfas (nepieaugušas ērces stadija) vēl nav izaugušas, savukārt, iestājoties vēsākam laikam, to aktivitāte atkal samazinās.

Vasarā, esot pie dabas, ik pēc pāris stundām vajadzētu pārbaudīties, vai kaut kur nerāpo ērce, īpaši jostas, kakla un potīšu rajonā, kur apģērbs var parauties uz augšu. Bet vakarā, pirms gulētiešanas, – pārbaudīt sevi un bērnus, vai kāda no mazajām asinssūcējām jau nav piekodusies. Vienmēr pēc meža vai pļavas apmeklējuma ieej dušā, jo tā noskalosi arī ērces.

Drošākais veids, kā nesalasīt ērces, ir netuvoties tām. Tādēļ, ejot pārgājienā vai pastaigā, turies takas vai ceļa vidū, kur gar kājām nepinas zāle vai krūmi.

Uz baltām drēbēm labi var redzēt tumšās ērces. Jāpiemin gan, ka, piemēram, mežā uz baltām drēbēm kā uzburtas ir briežutis, tomēr šajā gadījumā laikam jāizvēlas mazākais ļaunums.

Nedomā, ka ērces ir tikai zālē. Arī nobraucot ar galvu gar krūmiem vai kādu zaru, aiz krāgas var aizkrist ērce. Pārbaudi matus pēc iznākšanas no meža.

Mežā skaistums nav galvenais! Šādi ērti nosegsi vēl vienu "bīstamo zonu" – potītes, kur arī var ielīst ērces. Tāpat centies nosegt arī citas kailās vietas.

Ērcēm patīk siltums un tumsa. Tādēļ pēc iznākšanas no meža pārbaudi visas krociņas, ieloces, paceles un paduses, paskaties zem krūštura un biksīšu līnijas, vai tur jau nav noslēpušās ērces.