Vasara ir pašā plaukumā, tieši tāpat kā dārzi. Tajos bagātīgi atrodami dažādi garšaugi. Jā, visbiežāk tos audzējam savā dārzā vai arī pērkam tirgū, veikalā, zemnieku saimniecībās tādēļ, lai, gatavojot maltītes, ēdienu papildinātu ar labākām garšas niansēm. Reti kurš audzēs dilles, domājot tikai par savu veselību. "Rutks" piedāvā palūkoties uz zaļumiem no cita skatpunkta – kāpēc vieni vai otri garšaugi jāēd, ko tie sniedz mūsu veselībai un kā tos vislabāk šim nolūkam patērēt.
Timiāns
Timiāns (Thymus vulgaris) ir mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas puskrūms. Timiāna galvenā vērtība – ēteriskās eļļas. Lapās to ir ap 0,7-1,2%. Ēterisko eļļu sastāvdaļa ir timols (līdz 50%), miecvielas, saponīni, rūgtvielas. Ēteriskajām eļļām piemīt stipras antiseptiskas īpašības.
No žāvētām timiānu lapiņām gatavo ārstniecības tējas. Veselībai timiānu lieto, ja ir garais klepus, elpošanas ceļu iekaisumi, bronhiālā astma, angīna, gripa, bezmiegs, galvassāpes. Timiāns ir sens ārstniecības augs, to plaši lieto daudzu tautu medicīnā. Timiāna šķidrais ekstrakts ir pretklepus sīrupa – pertusīna sastāvdaļa.
Timiāna novārījumu lieto rīkles un mutes dobuma skalošanai, kā arī sasitumu, izmežģījumu, locītavu iekaisumu, radikulīta un ievainojuma brūču ārstēšanai. Šim nolūkam gatavo tēju. Ņem vienu vai divas tējkarotes timiāna uz vienu glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties, lieto pa pusglāzei četras reizes dienā.
Baziliks
Baziliks (Ocimum basilicum). Ir pazīstamas vairākas bazilika sugas, bet vairāk tiek audzēts parastais jeb dārza baziliks. Baziliks ir panātru dzimtas viengadīgs svešapputes augs. To no seniem laikiem plaši audzē kā garšaugu, ko izmanto ēteriskās eļļas ieguvei, ko, savukārt, izmanto kulinārijā, parfimērijā un medicīnā. Ēteriskās eļļas saturs bazilika lapās ir līdz 1,5% no zaļās masas svara. Ēteriskās eļļas galvenās sastāvdaļas ir eigenols, kampars un terpēni, kas dod auga lapām krustnagliņu un piparu smaržu, un garšu. Bazilika lapās sastopams arī vitamīns P, vitamīns C un karotīns.
Zinātniskā medicīna baziliku iesaka lietot ēstgribas un gremošanas veicināšanai, kā pretiekaisuma līdzekli, ja ir gremošanas trakta iekaisums, meteorisms, elpošanas ceļu iekaisums, klepus.
Vienkāršākais lietošanas veids – aromatizēta tēja. Uz vienu litru ūdens ņem divas tējkarotes drogu un aplej ar verdošu ūdeni, ļauj pusstundu ievilkties un lieto pa ceturtdaļai glāzes trīs reizes dienā.
Tāpat tiek uzskatīts, ka bazilika lapiņas uzlabo darba spējas, tonizē organismu. Pietiek ar 1-2 svaigām bazilika lapiņām no rīta, lai gūtu možumu visai darba dienai. Tautas medicīnā baziliku lieto arī piena sekrēcijas veicināšanai, ja ir saaukstēšanās, aizsmakums, angīna (skalo kaklu ar tēju), pret zobu sāpēm, pret dažādu kukaiņu dzēlieniem, lieto aromātiskām vannām un kompresēm. Bazilika lapu novārījumu kopā ar nelielu etiķa un sāls devu lieto, ja ir zobu sāpes. Ārīgi (svaigu bazilika sulu) lieto grūti dzīstošu brūču un ekzēmu dziedināšanai.
Dilles
Dilles (Anethum graveolens) ir viengadīgs seleriju dzimtas garšaugs. Diļļu lapas bagātīgi satur visas cilvēkam vajadzīgās aktīvās vielas: ēteriskās eļļas, olbaltumvielas, cukurus, minerālvielas, vitamīnus. Dillēs ir C vitamīns, karotīns, kā arī P, PP un B grupas vitamīni, bet īpatnējo aromātu dod ēteriskās eļļas, kuru galvenā sastāvdaļa ir karvons, dillapiols un terpinēns.
Ārstniecībā šo augu izmanto ēstgribas, gremošanas un piena sekrēcijas veicināšanai. Zinātniskā medicīna iesaka arī meteorisma gadījumos, pret bezmiegu, kā sāpes remdinošu līdzekli. Tautas medicīnā lieto , ja ir elpošanas ceļu iekaisumi, klepus, ateroskleroze, pret hroniskiem vēdera aizcietējumiem. Ārīgi lieto, ja ir strutojošas brūces, slimas acis (sēklu uzlējumu kompreses). Dilles pazemina arteriālo asinsspiedienu, pastiprina sirds saraušanās spēku, paplašina asinsvadus, palielina dažādu dziedzeru sekrēciju. Sēklu pulvera uzlēmumu lieto aknu slimību gadījumos, tas veicina žults izdalīšanos no organisma, uzlabo gremošanas orgānu darbību.
No sēklām iegūst ēterisko eļļu, kurai piemīt antiseptiskas īpašības. Sēklu uzlējumam ņem divas ēdamkarotes diļļu sēklu, pārlej ar glāzi verdoša ūdens. Lieto kā diurētisku līdzekli meteorisma gadījumā.
Pētersīļi
Pētersīļi (Petrroselinum hortense Hoffm, Petroselinum crispum Nym) ir seleriju dzimtas divgadīgs augs. Ir sastopami lapu un sakņu pētersīļi. Pētersīļu saknes satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, bet auga lapās ir C vitamīns, karotīns. Visās auga daļās sastopama ēteriskā eļļa. Pēc C vitamīna un kālija daudzuma pētersīļi ir pirmajā vietā starp dārzeņiem. Visam augam ir izteiktas fitoncīda īpašības, ir pretvēža aktivitāte. Bioloģiski aktīvas vielas vairāk ir lapās, saknēs vitamīnu un minerālvielu saturs ir mazāks.
Šis ir viens no visvecākajiem ārstniecības augiem, kurus pazīst un lieto teju visas pasaules tautas. Pētersīļiem piemīt diurētiskas spējas, tie ātri palīdz izdalīties žultij un urīnam. Apiols un miristicīns pētersīļos palielina gludo muskuļu tonusu. Tie mazina tūsku, kas saistīta ar sirdsdarbības traucējumiem, normalizē gāzu saturu zarnās (meteorisms).
Pret avitaminozi ieteicams lietot svaigu pētersīļu lapu novārījumu. Ja uzturā lieto svaigas pētersīļu lapas, uzlabojas redzes asums, zināmā mērā tiek atvairīta ateroskleroze, uzlabojas apetīte, gremošanas darbība, sāļu izdalīšanās no organisma.
Pētersīļus iesaka lietot, lai sekmētu asinsriti, mazinātu smaganu asiņošanu, tie ir labs līdzeklis pret aptaukošanos. Pētersīļi ietilpst to zāļu tēju sastāvā, ko lieto nierakmeņu slimību gadījumos. No sēklām iegūto eļļu lieto pret cērmēm. Ārīgi (sasmalcinātas lapas) – ja ir vasaras raibumi, bišu, odu, lapseņu dzēlumi. Lai veicinātu matu augšanu, matu saknes ierīvē ar pētersīļu lapu sulu.
Rozmarīns
Rozmarīns ( Rosmarinus officinalis) ir daudzgadīgs panātru mūžzaļš augs. Visas auga daļas satur daudz ēterisko eļļu, kā arī rūgtvielas, minerālvielas.
Medicīnas vajadzībām gatavo dažādus ārstniecības preparātus: rozmarīna eļļu, ziedes, plāksterus. Ēterisko eļļu izmanto arī kosmētikā.
Tautas medicīnā rozmarīnu lieto, ja ir hepatīts, elpošanas ceļu iekaisums, astma, galvas reiboņi. Ārīgi, – ja ir brūces, čūlas, augoņi, arī pret matu izkrišanu.
Rozmarīna darbība ir tonizējoša, sviedrējoša, īslaicīgi paaugstinās asinsspiediens. Rozmarīns ir arī insekticīds augs – tā eļļu izmanto odu atbaidīšanai.
Veselības tēja: ņem vienu tējkaroti drogu un iepilda litra traukā, pārlej ar verdošu ūdeni un ļauj pusstundu ievilkties. Lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā.
Avots: E. Indriksons "Garšaugi" (izd. Rīga "Avots", 1992).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
