Ķirurgs: vairs nebūsim vienīgā valsts Eiropā, kas neapmaksā aknu transplantāciju  (6)

Rīgas Stradiņa universitātes rektors, ķirurgs prof. Jānis Gardovskis, kurš pirms pieciem gadiem vadīja Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo aknu transplantācijas operāciju, atzinīgi vērtē ministrijas plānus: "Sperot šo nozīmīgo soli, valsts parāda, ka katra pacienta dzīvība tai ir nozīmīga. Latvijā aknu transplantācija nepieciešama aptuveni 20 pacientiem gadā. Tie pārsvarā ir C hepatīta, aknu cirozes un vēža slimnieki. Dažkārt arī smagas saindēšanās, žultsceļu slimības, kā arī vairākas citas diagnozes var būt par iemeslu nepieciešamībai pēc aknu transplantācijas. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropā, kura aknu transplantāciju saviem iedzīvotājiem neapmaksāja. Veikt maksas operāciju ārvalstīs varēja atļauties tikai retais, taču nu pacienta maksātspējai šajā gadījumā vairs nebūs dzīvības cenas."

Pieprasījums pēc šīm operācijām spētu nodrošināt nepieciešamo darba apjomu šādas transplantācijas komandas funkcionēšanai šeit pat Latvijā. Līdz ar to pacientiem tiks aiztaupīts tālais ceļš, iespējamā valodas barjera un citi veiksmīgu ārstēšanas procesu apgrūtinoši faktori. Turklāt transplantāciju Latvijā būs iespējams veikt lētāk nekā ārvalstu klīnikās, līdz ar to racionālāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi un palīdzēt būs iespējams lielākam pacientu skaitam.

Pasaulē ik gadu veic ap 21 000 aknu transplantācijas operāciju. Vairāki desmiti šādu operāciju gadā tiek veiktas arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Aknu transplantācija ir viena no sarežģītākajām ķirurģiskajām operācijām. Tajā ir iesaistīts plašs medicīniskais personāls, turklāt pati operācija ir tikai viens posms pacienta ārstēšanā: jāveic apjomīgi sagatavošanās darbi, transplantējamā orgāna piemeklēšana, kā arī nepieciešama pacienta medicīniskā uzraudzība pēc operācijas visu atlikušo mūžu – jāseko, vai nesākas transplantētā orgāna atgrūšana, citas komplikācijas. Pacientam visu turpmāko dzīvi jālieto īpaši medikamenti, lai imūnsistēma nevērstos pret pārstādīto orgānu kā organismam svešu, tāpēc viņam pastāvīgi jābūt ārstu redzeslokā.

Lēmums iekļaut aknu transplantāciju pieaugušajiem valsts apmaksāto pakalpojumu grozā ir bijis ilgi gaidīts. Savulaik veicot pirmo šāda veida operāciju Latvijā, ārsti deva skaidru signālu, ka ir gatavi šo nozīmīgo darbu veikt, taču tūlītējs valsts finansējums nesekoja. Vairākus gadus ilgusī mediķu un arī pacientu organizāciju cīņa, pierādot, ka šīs operācijas spēj glābt un atgriezt dzīvē mūsu sabiedrības locekļus, kuriem citādi draudētu invaliditāte vai pat nāve, nu ir vainagojusies panākumiem. Lai arī ierobežotā finansējuma dēļ nākamgad aknu transplantāciju, visticamāk, varēs veikt nelielam pacientu skaitam, tomēr ledus ir izkustējies, un ir cerības šo skaitu katru gadu palielināt, ar laiku tuvinot vidēji nepieciešamajām 20 operācijām gadā.