Nevarēju ļaut slimībai sevi sagrauzt. Artūra stāsts par izārstēšanos no C hepatīta  (7)

No šā gada 1. janvāra 100 procentu apmērā tiek kompensētas zāles, kas nepieciešamas C hepatīta pacientu ārstēšanai, to skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti jauni medikamenti, kuru efektivitāte ir pat 99 procenti. Šī ziņa vieš cerību daudziem ar C hepatītu inficētajiem pacientiem, kuri līdzmaksājuma dēļ nevarēja atļauties sākt ārstēšanos vai kuriem saņemtā vecā jeb interferona terapija bijusi neefektīva.

"Sajūtas bija nelāgas – pēc tik ilgas ārstēšanās rezultāts nekāds," neslēpj Artūrs. Kad arī Latvijā pacientiem beidzot kļuva pieejami jaunākie medikamenti C hepatīta ārstēšanai, viņš zinājis, ka noteikti nelaidīs garām šo iespēju. "Šo daudzo gadu laikā, kopš man atklāta infekcija, aknu rādījumu negatīvā līkne ir tikai augusi. Tas nozīmē, ka slimība lēnām, bet neatlaidīgi progresēja. Man ir divi bērni, ģimene, turklāt esmu pietiekami jauns, darbspējīgs, lai neļautu slimībai sevi sagrauzt."

Ar diagnozi C hepatīts Artūrs "iepazinās" tālajā 2004. gadā. Patiesībā pie ārsta vīrietis devās vēdersāpju dēļ. Veiktie izmeklējumi nekādas patoloģiskas izmaiņas neatklāja, taču ārstus bažīgus darīja kas cits – Artūru pastāvīgi mocīja neizskaidrojams nogurums. Vīrietim nozīmēja asinsanalīzes, tostarp marķieri uz C hepatītu. "Tad arī man atklāja šo slimību," saka Artūrs. "Devos uz pārbaudēm. Man veica aknu biopsiju, ultrasonogrāfiju, citus izmeklējumus… 2006. gadā sāku ārstēties ar interferonu, taču rezultātu nebija, un nebija arī citas alternatīvas terapijas C hepatīta ārstēšanai."

Ārstēšanās laikā Artūrs nemitīgi juta milzīgu nogurumu, turklāt jau no rīta, uzreiz pēc kārtīgas atpūtas naktī. Vīrietis atceras, ka uz darbu devies vien ar lielām pūlēm, bet, atgriezies mājās, uzreiz devies gulēt, kas, protams, pamatīgi iedragāja arī attiecības ģimenē. Toreiz atkārtoti mēģināt interferona terapiju viņš atteicās. "Kāda jēga? Ja nepalīdzēja pirmajā reizē, tad arī otrreiz diez vai es izārstētos," savu izvēli pamato Artūrs.

Šī diena patiesi pienāca, un šā gada janvāra vidū Artūrs sāka lietot jauno medikamentu. "Salīdzinot interferonu un jauno terapiju, varu teikt tā – pirmajā reizē ārstēšanās ilga gandrīz gadu, turklāt medikaments bija jālieto trīs reizes dienā un man pašam vajadzēja špricēt sev zāles zemādā vēdera augšdaļā. Pusdienlaika deva sagādāja grūtības, jo dažreiz darba bija tik daudz, ka pat aizmirsu paēst. Galvenā blakusparādība bija pārmērīgs nogurums. Jaunajai terapijai man patika sabalansētais režīms – tabletes jāiedzer tikai no rīta un vakarā, turklāt ārstēšanās kurss ilga tikai trīs mēnešus, jutos labi," priecājas Artūrs.

Pirmie analīžu rezultāti apliecina – Artūrs ir pilnīgi vesels. Tomēr, būdams uzņēmējs, vīrietis apzinās, ka dzīve mēdz pārsteigt visnegaidītākajā brīdī. "Tāpēc balli par godu atveseļošanās faktam rīkošu augustā. Noteikti gribēšu nosvinēt ar savu ģimeni, draugiem. Tas tomēr ir būtisks dzīves pavērsiens – atkal būt veselam!"

Artūrs atzīst, ka savādo, neizskaidrojamo nogurumu jutis jau 16 vai 17 gadu vecumā. "It kā viss bija kārtībā ar veselību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ jutos ļoti slikti."

Kad un kā inficējies ar C hepatītu, Artūrs nezina. Viņš teic, ka nenodarbina sevi ar šādiem jautājumiem, jo tas būtu bezjēdzīgi. "Savulaik vairāk nekā piecus gadus strādāju policijā, esmu kāvies, man bijušas nopietnas brūces… Asins kontaktu bijis daudz, tāpēc neuzdodu sev jautājumus – kad, kā. To vaicātu, ja būtu mierīgi dzīvojis laukos, nesaskaroties ar līdzīgiem incidentiem."

Artūrs ir četrus un sešus gadus vecu bērnu tēvs. Jā, abas atvases piedzima laikā, kad vīrieša ikdiena pagāja zem diagnozes C hepatīts. "Mums ar sievu bija pārliecība, ka bērni būs veseli, un tā arī ir. Protams, ikdienā ievērojām elementāru higiēnu – man bija savs dvielis, sekoju līdzi, lai mazie netiek pie manas zobu birstes, makā vienmēr nēsāju līdzi plāksterus, lai savainojoties manas asinis nesaskartos ar cita cilvēka asinīm."

Tomēr vīrietis neslēpj, ka ilgojies reiz atkal būt pilnībā vesels un iegūt mieru. Arī slimnīcā redzētais licis pārdomāt dzīvi. "Pēc aknu biopsijas divas dienas bija jāpavada slimnīcā, un tur cilvēki ir ar dažādām C hepatīta stadijām. Tad saproti, ka negribas tur nokļūt nopietnāka iemesla dēļ. Iepriekš man nebija sanācis nokļūt slimnīcā, tā bija pirmā pieredze, tāpēc uz daudzām lietām paskatījos citādi, izvērtēju un novērtēju dzīvi," saka Artūrs.

Viņš vēl piebilst, ka valsts uzsāktā programma ar šo gadu ir apsveicama, jo, ja izdodas izārstēties vismaz 100 cilvēkiem gadā, tas ir daudz. "Latvija jau nav tik liela, tātad kaut kādā laika periodā izārstēs visus. Tas ir ļoti liels sasniegums."