Karstais laiks vairumam cilvēku rada lielāku vai mazāku diskomfortu, taču īpaši grūti to panes gados vecāki cilvēki. Karstums rada spiedienu uz visu organismu, jo īpaši sirdi, kas, savukārt, rada nopietnus draudus veselībai. Kā senioriem karstumā pasaudzēt savu veselību, stāsta "Benu" aptieku farmaceita asistente Alise Ozola.
Kāpēc senioriem karstumā grūtāk
Ir vairāki iemesli, kāpēc novecojot paaugstinās organisma jutība pret karstumu (tas, savukārt, rada lielāku pārkaršanas un sirdsdarbības traucējumu risku). Viens no iemesliem – līdz ar gadiem mazinās organisma spēja noteikt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, bet atvēsināšanās prasa ilgāku laiku. Organisms arī vājāk signalizē par ūdens zudumu (dehidratizēšanos), tāpēc retāk jūtamas slāpes, kas gan automātiski nenozīmē, ka šķidruma organismā ir pietiekami. Arī jau esošas sirds slimības, diabēts un citas hroniskas kaites senioriem karstumā rada lielāku sirdsdarbības traucējumu risku. Tāpat jāņem vērā, ka seniori bieži lieto medikamentus un arī tie var pastiprināt dehidratizāciju un pārkaršanu. Tomēr, ievērojot vien dažus padomus, savu veselību un labsajūtu iespējams nosargāt arī karstākajās vasaras dienās.
Padomi:
- Īpaši gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un fiksēt gaisa temperatūru, kuru sasniedzot, pašsajūta pasliktinās. Dienās, kad termometrs sasniedz organismam bīstamo atzīmi, ieteicams uzturēties iekštelpās, kur gaiss ir vēsāks un, ja iespējams, darbojas arī ventilators vai gaisa kondicionētājs.
- Savukārt, ja absolūti nepieciešams doties ārā, ieteicams maksimāli izvairīties no saules. Jāizvēlas brīvs, viegls un elpojošs apģērbs, izvairoties no tumšām krāsām un sintētiskiem materiāliem.
- Arī ķermeņa apdegšana traucē organisma spēju atdzesēties, līdz ar to, dodoties saulē, noteikti jālieto arī aizsargkrēms (vismaz ar SPF 15).
- Tāpat ļoti būtiski ir atcerēties, ka ik dienu jāizdzer pietiekams šķidruma daudzums. Veselam pieaugušam cilvēkam jāizdzer aptuveni 30 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu (mazāks šķidruma daudzums var būt nepieciešams, lietojot specifiskus medikamentus), turklāt jādzer arī tad, ja slāpes nav jūtamas.
- Cilvēkiem, kas izjūt sirds vājumu, pašsajūtu var uzlabot arī sporta dzērieni, jo tie satur elektrolītus (minerālvielas), kas ļoti labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību. Turklāt pārkarstot ķermenis elektrolītus strauji zaudē.
- Vajadzētu izvairīties no dzērieniem, kas satur kofeīnu (kafija, melnā tēja) vai alkoholu, jo tie paātrina organisma dehidratizēšanos, kavējot tā atdzišanu.
Svarīgi!
Ja būs sākusies organisma dehidratizēšanās, var rasties vājums, galvassāpes, muskuļu krampji, reiboņi un pat samaņas zudums. Ja papildus tam arī āda kļūst sārta un sausa, ķermeņa temperatūra pakāpjas virs 38 °C un ir nelabums, visticamāk, skāris karstuma dūriens. Šādā gadījumā jācenšas pēc iespējas ātrāk atvēsināties un uzturēties vēsā vietā. Ja simptomi neizzūd, jāvēršas pēc mediķu palīdzības.
Arī pārlieku smaga vai, gluži pretēji, nepietiekama svīšana kombinācijā ar muskuļu krampjiem, spēku izsīkumu, bālumu, reiboņiem, galvassāpēm un paātrinātu vai pazeminātu pulsu liecina par organisma pārkaršanu un dehidratizāciju, kas prasa tūlītēju organisma atvēsināšanu, atpūtu un šķidruma uzņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
