Jēkabpils mediķi no nāves izglābj sievieti, kuru Stradiņu ārsti aizsūtījuši mājās  (70)

Kundze pēc notikušā ir vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību, pārmetot Stradiņa slimnīcas ārstiem paviršību un nolaidību. Veselības inspekcijā pirms visu apstākļu rūpīgas izpētes notikušo atteicās komentēt, bet Stradiņa slimnīcā norādīja, ka, rūpējoties par pacientu tiesībām uz konfidencialitāti, slimnīca pacientu stāvokli nekomentēs. Kundzes pretenzijas tiks rūpīgi izskatītas un izvērtētas, solīja slimnīcā.

Kā "Rutks" stāsta Mārīte, lielas vēdersāpes viņai sākās 29. jūnijā ap pusdivpadsmitiem dienā. Bija arī slikta dūša. "Tobrīd biju ciemos pie brāļa. Viņš sacīja – sauksim ātros! Es – nē, nē, mēģināšu tikt līdz autoostai un braukšu mājās, uz Pļaviņām. Līdz autoostai kaut kā tiku, bet tur man sākās vemšana un sāpes bija tādas, ka jākliedz balsī," atceras Mārīte.

Kundze stāsta, ka ar mokām nokļuvusi līdz autoostai un knapi paspējusi uz pēdējo autobusu. "Mokoties ar sāpēm, braucu autobusā tos gandrīz 130 kilometrus līdz Pļaviņām – tas vispār bija šausmīgi! Nevienam tādas mokas nenovēlu."

Kad pārbraukusi mājās, bijis jau pusdivpadsmit. Ar pēdējiem spēkiem Mārīte izmērījusi temperatūru – 39 grādi! "Ziniet, es pat vairs nebiju spējīga ātro palīdzību izsaukt! Šausmīgi vēmu un mocījos. Iekritu gultā un noliku blakus spaini, kur pa nakti viss nāca ārā."

Arī visu nākamo dienu Mārīte nomocījusies mājās. "Naktī, kad es drusciņ jau tā kā atčohnījos, nolēmu saukt ātro palīdzību. Bet naktī saukt... Sagaidīju rītu un tad izsaucu. Mani aizveda uz Jēkabpili. Ārsti brīnījās, kā mani tādā stāvoklī, ar tādām sāpēm un temperatūru vispār varēja aizsūtīt mājās. Atzina, ka viss varēja beigties ļoti bēdīgi. Jau autobusā es varēju…," kundzei aizlūst balss. "Jo no Rīgas līdz Pļaviņām – tas tomēr ir ļoti liels gabals, ko šādā stāvoklī mērot. Man ir ļoti sāpīgi to visu atcerēties."

"Mans organisms bija pilnīgi atteicies strādāt. Ēst un dzert nevarēju – viss uzreiz nāca pa muti atpakaļ! Pačurāt nevarēju. Bija pilns žultspūslis un žultsvadi ar akmeņiem, un attīstījies šausmīgs iekaisums. Gan aizkuņģa dziedzeris, gan nieres bija iekaisušas. Nieres pavisam bija pārstājušas darboties. Vēdera dobumā bija uzkrājies šķidrums. Ļoti daudz visādas problēmas man bija. 11 dienas man laida visādas sistēmas, skaloja to visu ārā, nevarēju ne ēst, ne dzert, ne lāgā kustēties. Tikai divpadsmitajā dienā mani beidzot varēja operēt. Ķirurgs teica, ka no žultspūšļa izņēmis veselu sauju ar akmeņiem," stāsta Mārīte, atklājot, ka slimnīcā kopumā pavadījusi 18 dienas.

Kundze stāsta, ka Stradiņa slimnīcā un pēc tam Jēkabpils slimnīcā veiktās ultrasonogrāfijas rezultāti pilnīgi nesaskan. "Stradiņos uzrakstīts, ka man žultspūslī konstatēti trīs akmeņi, bet to bija vesela sauja. Nebija pamanīts ne tas, ka nieres ir iekaisušas, ne tas, ka ir šķidrums vēdera dobumā. Sonogrāfijā Jēkabpilī konstatēja ļoti daudz šķidruma labajā iegurnī un starp zarnām, viss bija pilns. Neko no tā Stradiņos nebija fiksējuši. Viņi vienkārši ļoti pavirši visu darīja," spriež Mārīte.

Kundze saka, ka skaidrs ir viens – ja Stradiņos uzreiz būtu veikta operācija, viss nebūtu tik tālu nonācis. "Bet tur man pat ierakstīja papīros, ka ķirurģiska iejaukšanās nav nepieciešama. Viņu kļūdas dēļ man 18 dienas bija jāpavada Jēkabpils slimnīcā – pirmkārt, tās bija mocības, otrkārt, lieli izdevumi, jo par katru dienu jau jāmaksā," saka Mārīte.

Jēkabpils ārstu iedrošināta, Mārīte 26. jūlijā nosūtījusi sūdzību Veselības inspekcijai, pievienojot abās ārstniecības iestādēs saņemto izrakstu, analīžu un izmeklējumu rezultātu kopijas. Pagaidām atbildes nav.

Kundze stāsta, ka pašlaik jūtas diezgan labi. "Sāpītes jau vēl ir, bet tas viss pēc operācijas jau pieder pie lietas," teic Mārīte.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle sniedza šādu komentāru: "Slimnīca ļoti nopietni izturas pret pacientu pretenzijām un rūpīgi tās izskata un izvērtē. Rūpējoties par pacienta tiesībām uz konfidencialitāti, pacientu stāvokli slimnīca nekomentē. Attiecībā uz rezidentu darbu vēlamies paskaidrot, ka rezidents ir diplomēts ārsts, kurš pēc diploma saņemšanas specializējas savā specialitātē un strādā sertificēta ārsta uzraudzībā. Slimnīcas speciālisti bieži saņem atzinīgus vārdus par profesionālu darbu, tomēr esam ieinteresēti saņemt arī informāciju par situācijām, kurās pacienti norāda uz nepilnībām vai neizpratni. Tas palīdz mums analizēt gadījumus, lai uzlabotu savu darbu."

Sarunā ar "Rutks" Sīle minēja, ka mēdz būt gadījumi, kad pacienta stāvoklis pēc slimnīcas pamešanas negaidīti strauji pasliktinās. Vai tā noticis arī šajā gadījumā, Sīle pirms notikušā izpētes nevarēja komentēt.