Valda uzskats, ka ar lielāko gaisa piesārņojumu saskaramies, izejot uz ielas, kur gaisā virmo mašīnu izplūdes gāzes. Tomēr, kā atklāj Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, kaitīgi savienojumi gaisā atrodami arī daudzās ēkās. Spēcīgākas piesārņojuma koncentrācijas gadījumos, īpaši, ja tā kombinējas ar nepietiekamu gaisa apmaiņu, jārunā jau par tā dēvēto slimās būves sindromu, kas ir nopietns drauds cilvēka veselībai.
Slimās būves sindroms jeb pārlieku augsta kaitīgu vielu, putekļu vai mikroorganismu koncentrācija ēkas gaisā Latvijā konstatēta daudzās ēkās, apmēram 80 procentos no veiktajiem mērījumiem konstatēta arī nepietiekama gaisa apmaiņa, stāsta Vanadziņš. Eksperts atklāj, ka visbiežāk pārbaudes tiek veiktas sabiedriskās ēkās, piemēram, skolās un bērnudārzos. Nereti tas notiek pēc vecāku iniciatīvas, vecākiem pamanot bērna pašsajūtas pasliktināšanos pēc skolas apmeklējuma.
Slimās būves sindroma simptomi, ko cilvēki izjūt visbiežāk, ir galvassāpes, nogurums, apgrūtināta elpošana un acu asarošana. Atsevišķos gadījumos cilvēki izlemj veikt pārbaudi, jo, arī telpu vēdinot un uzturot tīrībā, jūtama kāda smaka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
