Mūsu platuma grādos cilvēki līdz pat 95 procentiem no dienas pavada iekštelpās. Satraucošu šo statistiku padara fakts, ka aptuveni 80 procentos ēku ir paaugstināts mitruma, pelējuma, kaitīgu izgarojumu vai putekļu daudzums, kas apvienojumā arī nepietiekamu ventilāciju var būt bīstams cilvēka veselībai. Alergoloģe Ieva Cīrule stāsta par pazīmēm, kas liecina, ka ciet no tā dēvētā slimās būves sindroma.
Daktere Cīrule atklāj, ka viņai savā ikdienas ārsta praksē ļoti bieži nākas saskarties ar pacientiem, kuru alerģiskās reakcijas saistāmas tieši ar iekštelpu gaisu. Kaitējumu veselībai vienlīdz spēj nodarīt gan pārlieku liels mitrums, gan arī sausums. Abu faktoru bīstamība veselībai palielinās, ja telpā nav nodrošināta gaisa ventilācija. Tās trūkums ļauj telpā uzkrāties gan putekļiem, vīrusiem un mikrobiem, gan izgarojumiem, piemēram, no nekvalitatīviem vai neatbilstoši lietotiem apdares materiāliem (grīdu segumiem, izolācijas materiāliem u.c.), mīkstajās mēbelēs uzkrātajiem putekļiem utt. Birojos ļoti liela problēma ir gaisa kondicionieri, kuros uzkrājas sēnītes, radot papildu piesārņojumu gaisā.
Cilvēkam, diendienā uzturoties telpā, kuras gaisā ir paaugstināts gaisa piesārņojums, tiek kairināti elpceļi un to gļotāda, kas savukārt padara uzņēmīgāku pret baciļiem – mazinās imunitāte, paaugstinās uzņēmība pret slimībām, skaidro Cīrule. Nākotnē tas atstāj iespaidu arī uz pēcnācēju veselību, kas šo problēmu saasina vēl vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
