Mūsu platuma grādos cilvēki līdz pat 95 procentiem no dienas pavada iekštelpās. Satraucošu šo statistiku padara fakts, ka aptuveni 80 procentos ēku ir paaugstināts mitruma, pelējuma, kaitīgu izgarojumu vai putekļu daudzums, kas apvienojumā arī nepietiekamu ventilāciju var būt bīstams cilvēka veselībai. Alergoloģe Ieva Cīrule stāsta par pazīmēm, kas liecina, ka ciet no tā dēvētā slimās būves sindroma.
Daktere Cīrule atklāj, ka viņai savā ikdienas ārsta praksē ļoti bieži nākas saskarties ar pacientiem, kuru alerģiskās reakcijas saistāmas tieši ar iekštelpu gaisu. Kaitējumu veselībai vienlīdz spēj nodarīt gan pārlieku liels mitrums, gan arī sausums. Abu faktoru bīstamība veselībai palielinās, ja telpā nav nodrošināta gaisa ventilācija. Tās trūkums ļauj telpā uzkrāties gan putekļiem, vīrusiem un mikrobiem, gan izgarojumiem, piemēram, no nekvalitatīviem vai neatbilstoši lietotiem apdares materiāliem (grīdu segumiem, izolācijas materiāliem u.c.), mīkstajās mēbelēs uzkrātajiem putekļiem utt. Birojos ļoti liela problēma ir gaisa kondicionieri, kuros uzkrājas sēnītes, radot papildu piesārņojumu gaisā.
Cilvēkam, diendienā uzturoties telpā, kuras gaisā ir paaugstināts gaisa piesārņojums, tiek kairināti elpceļi un to gļotāda, kas savukārt padara uzņēmīgāku pret baciļiem – mazinās imunitāte, paaugstinās uzņēmība pret slimībām, skaidro Cīrule. Nākotnē tas atstāj iespaidu arī uz pēcnācēju veselību, kas šo problēmu saasina vēl vairāk.
No slimo būvju sindroma izraisītiem simptomiem cieš gan pieaugušie, gan bērni, stāsta alergoloģe. Kaut arī bērna organisms var reaģēt ātrāk, izpausmes ir līdzīgas. Riska grupā ir arī cilvēki, kuriem jau ir alerģijas, un tie, kuriem ir kādas hroniskas slimības.
Raksturīgākie simptomi
- Runājot ar pacientiem, bieži ļoti skaidri iezīmējas konkrēti simptomi: klepus, acu asarošana, elpas trūkums, kas raksturīgi, uzturoties tieši konkrētās telpās (skolā, darbavietā vai mājās), stāsta alergoloģe.
- Tāpat cilvēkus bieži piemeklē arī migrēnas lēkmes. Ietekme jūtama arī uz emocionālo stāvokli.
- Protams, ja grūti elpot, ciet deguns, cilvēkam ir grūti koncentrēties darbam, mācībām.
- Ja arī atpūta pusdienu pauzē ir iekštelpās, kurās ir slikts gaiss, rodas diskomforts.
- Pastarpināti attīstās dažādas neirozes, problēmas savstarpējā komunikācijā.
Diemžēl šādas sūdzības kļūst aizvien biežāk sastopamas. Vainojams ļoti lielā mērā ir tieši dzīvesveids. Cilvēki ne vien strādā, bet arī brīvo laiku izvēlas pavadīt iekštelpās – pie datora, televizora, lielveikalā.
Kopā ar alergologu nonākot pie secinājuma, ka alerģiskie simptomi rodas tieši no konkrētām telpām, būtiski ir rīkoties, lai uzlabotu to gaisa kvalitāti. Ja tā ir darbavieta, jārunā ar darba devēju, lai tiktu meklēts risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai. Kā pašu vienkāršāko risinājumu alergoloģe iesaka regulāru telpu vēdināšanu. Ļoti noderīga var būt arī pusdienas laika pastaiga.
Ieteikumi nekaitīgas vides iekārtošanai
Domājot par savas apkārtējās vides iekārtošanu, speciāliste iesaka vienmēr padomāt par šādiem aspektiem:
- Telpas ventilācija – vai telpu ir iespējams regulāri izvēdināt, ielaižot svaigu gaisu.
- Ja telpā ir kondicionieris – vai tas tiek regulāri iztīrīts, neļaujot uzkrāties mikrobiem.
- Apdares un būvniecības materiāli – vai tiek izmantoti atbilstoši norādēm (ievēroti žūšanas, nostāvēšanās laiki, izmantoti atbilstoši izolācijas materiāli, grīdu segumiem – ieklāts izlīdzinošais starpslānis); vai par to ietekmi uz telpas gaisa kvalitāti ražotājs ir veicis testus un uzņemas atbildību.
- Materiālu kvalitāte – būtiski iegādāties maksimāli saudzīgāku materiālu ar minimālu kaitīgo izgarojumu kvantitāti un izgarošanas laiku.
- Telpas iekārtojums – maksimāli jāizvairās no materiāliem, kuri vairo putekļu rašanos. Materiāliem jābūt arī viegli kopjamiem.
- Telpas uzkopšana – telpa regulāri jāuzkopj, atbrīvojot to no putekļiem un netīrumiem, izmantojot cilvēkam pēc iespējas saudzīgākus tīrīšanas līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
