apetīte, ēstgriba, našķis, kārums, kūka, sieviete
Foto: Shutterstock

Roka pati visu laiku stiepjas pēc kaut kā ēdama? Ja nav kāda skaidri redzama iemesla "vilka" apetītei, kā grūtniecība vai smaga fiziskā slodze, pie vainas ir kāds ne tik viegli atšifrējams apetītes uzjundītājs. Nepārtraukta vēlmi kaut ko uzkost var būt saistīta ar stresa līmeni, miega kvalitāti, ēšanas paradumiem vai daudz ko citu, vēstī "Health", minot astoņus negaidītus mūžīgā izsalkuma iemeslus.

1. Patiesībā tevi moka slāpes. Lai cik jocīgi tas šķistu, cilvēki nereti par izsalkumu notur slāpes. Izdzer glāzi ūdens un nogaidi, vai vēlme kaut ko uzkost joprojām saglabājas.

2. Tu slikti gulēji. Miega trūkuma dēļ organismā paaugstinās grelīna līmenis – tas ir hormons, kas stimulē apetīti. Savukārt sāta sajūtu nodrošinošā hormona leptīna līmenis miega trūkuma iespaidā likumsakarīgi sarūk.

3. Tavā uzturā ir pārāk daudz rafinētu ogļhidrātu produktu. Tādi produkti kā baltmaize, makaroni un manna liek asinīs strauji pacelties glikozes līmenim, taču pēc īsa laika tas atkal noplok un apetīte atjaunojas. Balto (attīrīto) miltu ražošanas procesā graudiem noņem ārējo apvalciņu, kas ir galvenais šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu avots. Pašā grauda kodolā, no kura tos ražo, ir gandrīz viena vienīga ciete, līdz ar to rafinētu graudaugu produkti sniedz vien īslaicīgu enerģijas pacēlumu, bet neapgādā organismu ar tam nepieciešamajām vielām, liekot drīz vien atkal just izsalkumu.

4. Visa diena vienā stresā. Notiesāt ko gardu – tas ir viegls ceļš uz labsajūtu. Kad moka stress, daudzi cenšas uzlabot sev pašsajūtu, kaut ko apēdot. Stresa mocītajiem vislielākajā cieņā ir saldumi un limonādes, jo cukurs nomierina nervu sistēmu. Diemžēl stresa nomākšana ar ēdienu ir viens no ātrākajiem ceļiem uz lieko svaru. Grūtas dienas noslēgumā labāk paklausies sev tīkamu mūziku vai aizej uz jogas nodarbību – tā vietā, lai atkal un atkal dotos ledusskapja virzienā.

5. Tev jāēd vairāk olbaltumvielu. Tādi netrekni olbaltumvielu produkti kā grieķu jogurts, olas un liesa gaļa nodrošinās sāta sajūtu ilgākam laikam, nekā, piemēram, bulciņas.

6. Tev jāēd vairāk tauku. Ar vienu būtisku piebildi – labo jeb nepiesātināto tauku (omega 3 taukskābes utt.), kas ir veselībai labvēlīgi. Tādi produkti kā zivis, rieksti un avokado, kas ir bagātīgi ar nepiesātinātajiem taukiem, sniegs sāta sajūtu ilgākam laikam, tajā pašā laikā nekaitējot sirds un asinsvadu veselībai.

7. Tu izlaid maltītes. Ja to dari ar vēlmi notievēt, tā nudien nav laba doma. Tā darot, līdz nākamajai ēdienreizei tevi jau mocīs "vilka" apetīte, tādēļ tajā, visticamāk, apēdīsi vairāk nekā divās ēdienreizēs kopā. Centies, lai pārtraukums starp ēdienreizēm nebūtu ilgāks par 4 – 5 stundām. Ja sāk parādīties izsalkums, labāk notiesā kādu veselīgu uzkodu, nevis cieties līdz nākamajai ēdienreizei.

8. Tu ēd pārāk daudz. Noteikti esi dzirdējis apgalvojumu, ka informācija par to, ka esi paēdis, līdz smadzenēm aizceļo tikai aptuveni pēc 20 minūtēm. Tā nu tas ir. Ēdot ātri, tu paspēj apēst vairāk, nekā tev patiesībā vajadzīgs. Palēninot ēšanas tempu un katru kumosu rūpīgi sakošļājot, nevis norijot veselu, būsi pārsteigts, ka patiesībā tev nemaz nevajag tik milzīgu porciju, kā līdz šim šķitis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!