Veselība mūža otrajā pusē atkarīga no vecāku dzīves ilguma, liecina pētījums  (1)

Lai arī zināms, ka sliktu veselību mūža otrajā pusē var veicināt tādi riska faktori kā nepilnvērtīgs uzturs, kustību trūkums un smēķēšana, vadošā pētniece, doktore Dženisa Etkinsa (Janice Atkins) no Eksteras Medicīnas skolas (Lielbritānija) kopā ar kolēģiem šajā pētījumā koncentrējusies uz to, kā veselību mūža nogalē var ietekmēt faktori, kas mantoti no vecākiem.

Šī gada sākumā žurnālā "Aging" tika publicēts šīs pētnieku komandas pētījums, kurā atklāts, ka tie cilvēki, kuru vecāki nodzīvojuši ilgu mūžu, visbiežāk manto gēnus, kas pasargā no dažādām veselības problēmām, tostarp augsta asinsspiediena, aptaukošanās un 1. tipa diabēta. Arī jaunais pētījums balstās uz saikni starp vecāku mūža ilgumu un pēcnācēju veselību.

Pētnieki analizējuši datus par aptuveni 186 tūkstošiem cilvēku vecumā no 55 līdz 73 gadiem, sekojot ar viņiem notiekošajam astoņus gadus.

Pētnieki atklājuši, ka, salīdzinot ar cilvēkiem, kuru vecākiem bijis īsāks mūžs, tiem, kuru vecāki dzīvojuši ilgāk, ir mazāks risks saskarties ar kardiovaskulārām slimībām, tai skaitā sirds mazspēju, infarktu, hipertensiju, paaugstinātu holesterīna līmeni un aterosklerozi, kā arī arteriālo fibrilāciju.

Pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka katri 10 gadi, ko kaut viens no vecākiem nodzīvo virs 70 gadiem, pēcnācējam nozīmē par 20 procentiem mazāku risku nomirt no kādas sirds slimības.

Tāpat gan vīriešiem, gan sievietēm, kuru vecāki nodzīvojuši ilgu mūžu, ir mazāks risks saslimt ar vēzi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem katrs vecāks, kurš nodzīvojis ilgu mūžu, par 7 procentiem mazina pēcnācēju risku saslimt ar vēzi.

"Cik mums zināms, šis ir lielākais līdz šim veiktais pētījums šajā jomā, un tas pierāda – jo ilgāk tavi vecāki dzīvo, jo lielāka iespējamība, ka tu būsi vesels savos 60 un 70 gados," saka Etkinsa

Jautājums pacientam par vecāku mūža ilgumu var ārstam palīdzēt saprast, cik liela ir iespējamība, ka cilvēkam attīstīsies kāda sirds kaite vai citas ar novecošanu saistītas slimības, lai paaugstināta riska gadījumā attiecīgi pievērstu pacientam pastiprinātu uzmanību, norāda pētniece.

Pētījumā iesaistītais profesors Džordžs Kuhels (George Kuchel) no Konektikutas Universitātes Novecošanas centra "Medicalnewstoday" stāstījis, ka novecošana ir galvenais hronisku slimību, tostarp sirds kaišu, veidošanās riska faktors, un šī pētījuma rezultāti parāda, cik nozīmīga loma ar novecošanu saistītu kaišu attīstībā ir vecākiem.

"Kad sapratīsim šos, ar vecākiem saistītos faktorus labāk, varēsim palīdzēt vairāk cilvēkiem labāk nodzīvot savas vecumdienas," pārliecināts Kuhels.

Pētījuma rezultāti publicēti izdevumā "Journal of the American College of Cardiology".