Cik kafijas tasīšu tu izmalko dienā? Kafijas patēriņš lielā mērā ir atkarīgs no tavas ģenētiskās informācijas, liecina jauns pētījums. Zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka cilvēki, kuriem ir noteikts gēna PDSS2 variants, dzer mazāk kafijas, nekā pārējie, vēstī "Medical News Today".
Kamēr daži kafiju labprāt malko vairākas reizes dienā, citiem pilnīgi pietiek ar tasīti aromātiskā dzēriena no rīta, lai labāk pamostos, un, izderot vairāk kafijas, pat var pasliktināties pašsajūta. Droši vien arī tu esi aizdomājies, kāpēc tā. Lielbritānijas zinātnieki nu snieguši atbildi.
Iepriekšējie pētījumi liecinājuši, ka kafijas patēriņš ir atkarīgs no tā, kā konkrētā cilvēka organisms reaģē uz kafijas sastāvā esošo stimulantu kofeīnu, taču, kas nosaka šīs atšķirības, līdz šim palicis neskaidrs.
Dažos pētījumos secināts, ka lielu lomu reakcijā uz kofeīnu varētu spēlēt gēni. 2014. gadā žurnālā "Molecular Psychiatry" publicētā pētījumā uzskaitīti vairāki gēnu varianti, kas varētu būt saistīti ar organisma reakciju uz kafijas sastāvā esošo stimulantu.
Jaunā pētījuma autori – doktors Nikolā Pirastu (Nicola Pirastu) no Edinburgas Universitātes Ašera institūta Lielbritānijā ar kolēģiem – norāda, ka atraduši gēnu, kas nosaka, kāpēc daži cilvēki dzer mazāk kafijas nekā citi.
Pētījuma gaitā komanda analizējusi 1213 Itālijā dzīvojošu cilvēku ģenētiskos datus. Visi pētījuma dalībnieki arī aizpildījuši aptauju, kurā norādījuši, cik daudz kafijas dienā izder.
Pētniekiem izdevies noskaidrot, ka cilvēki ar noteiktu gēna PDSS2 variantu dzer mazāk kafijas, nekā citi. Cilvēki ar šo gēna variantu dzer vidēji par krūzīti kafijas mazāk nekā pārējie.
Pētnieki norāda, ka šis gēna variants pazemina organisma šūnu spējas noārdīt kofeīnu, līdz ar to šis stimulants ilgāk uzkavējas organismā. Tas ir iemesls, kādēļ šiem cilvēkiem kafijas stimulējošais efekts saglabājas ilgāk un nav neieciešams dzert tik daudz kafijas, kā tiem, kuriem nav šāda gēna varianta.
Zinātnieki pētījumu turpinājuši, iesaistot 1731 cilvēkus no Nīderlandes, un nonākuši pie identiskiem secinājumiem, tomēr šoreiz kafijas patēriņa atšķirības starp noteiktā gēna varianta nēsātājiem un pārējiem nav bijušas tik izteiktas.
Pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka tas saistīts ar kafijas dzeršanas tradīciju atšķirībām abās valstīs. Itālijas iedzīvotāji dod priekšroku mazākām kafijas tasītēm, kā espreso, savukārt Nīderlandes iedzīvotāji pieraduši dzert kafiju no lielākām krūzēm, kur ir vairāk kofeīna.
Pētījums publicēts žurnālā "Scientific Reports".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
