Konsultēja "Veselības centra 4" un "Capital Clinic Riga" sertificēta tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča un podoloģe Žanna Kubareva.
Veselas pēdas nes mūs uz priekšu un notur vertikāli uz zemes, ļauj saglabāt līdzsvaru, pārvietoties dažādos virzienos, lēkt un skriet, justies brīvi. Pēdas ir izmēra ziņā neliela, bet neatsverami būtiska ķermeņa balsta sistēmas daļa. Par to neaizdomājamies, ja pēdas ir veselas, bet jūtamies slikti, ja tās skārusi kāda slimība. Turklāt – veselas pēdas ir arī estētiski skaistas.
Neatliec ārsta apmeklējumu, ja:
- ir parādījušās sāpes pēdās, kāju pirkstos, pirkstu locītavās;
- radušies līdz šim nebijuši izaugumi, pamanāma deformācija;
- ir plakanās pēdas vai dobās pēdas (pes cavus) radīti veselības traucējumi;
- radušās plaisas pēdās, papēžos, pirkstu starpās;
- parādījušās varžacis, kārpas vai citi veidojumi;
- izmainījusies kāju pirkstu nagu struktūra, krāsa, sākuši smakot apavi;
- ir ilgstoši ādas sabiezējumi pēdu apakšējā virsmā;
- ir ieauguši nagi;
- pastiprināti svīst pēdas;
- ir citi iemesli, kas rada diskomfortu.
Ieteicams doties vai nu pie ģimenes ārsta, kurš norīkos pie atbilstoša speciālista, vai pie traumatologa ortopēda, tehniskā ortopēda, podologa, dermatologa vai cita speciālista, kura kompetencē būs attiecīgās veselības problēmas risināšana. Ārsts vispirms veiks apskati, nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus, analīzes un pēc diagnozes noteikšanas uzsāks vispiemērotāko ārstēšanu.
Biežākās pēdu veselības problēmas
Pēdu deformācija
Tai var būt dažādi veidi un iemesli – gan iedzimtas patoloģijas, gan dažādu traumu, vielmaiņas traucējumu, iekaisumu, slimību (piemēram, poliartrīta) u.c. iemeslu rezultātā iegūtas deformācijas. Bieži deformācijas iemesli ir iedzimtība un nepiemērotu – pārāk šauru, pārāk maza izmēra vai ar augstiem papēžiem – apavu valkāšana. Deformācija progresē ar vecumu, to veicina arī liekais svars, hormonālās izmaiņas organismā, kā arī pārlieku liela un vienveidīga fiziskā slodze.
Kāju īkšķu sāpes un deformācija ir izplatīta problēma, kam cilvēki meklē risinājumu. Hallux rigidus jeb 1. pirksta deformācija ir kājas īkšķa pamata locītavas deformējoša artroze, kad parasti parādās sāpes pie slodzes, rodas kaula izspiedumi, kuri var iekaist. Konservatīva ārstēšana šādos gadījumos paredz pēdas ortožu vai īpašu apavu valkāšanu un specifisko vingrošanu. Ja tas nelīdz, jāveic operācija.
Ārstēšanai parasti izmanto gan medikamentozo, gan fizikālo terapiju. Taču vispirms, lai ierobežotu deformācijas attīstību, atvieglotu sāpes un nodrošinātu pēdām veselīgu vidi, jāsāk ar piemērotu pēdas ortožu nēsāšanu (miera atvilcējortozes un ortopēdiskās zolītes).
Ja ir nepieciešams, veic operāciju, taču par to jāsāk domāt tad, kad parādās sāpes un konservatīvās ārstēšanas metodes nepalīdz.
! Šādos gadījumos parasti nepieciešama traumatologa – ortopēda palīdzība.
Stājas, gaitas traucējumi
Gaitas traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti, un tie visbiežāk rodas, ja ir izmaiņas balsta sistēmā – kaulos, locītavās, kā arī muskuļos, cīpslās un citos saistaudos. Tā var būt plakanā pēda, sekas pēc pēdu traumām, iepriekš aprakstītā kāju pirkstu deformācija un nobīde, sekas pēc pārciestām neiroloģiskām slimībām, piemēram, insulta. Tāpat diabētiskā pēda, artrīts, podagra var radīt šādus traucējumus.
Visbiežāk tehniskais ortopēds, veicot specifiskus izmeklējumus – podoskopiju un podometriju (ļauj novērtēt pēdu pozīciju, noslogojumu), posturometriju (stājas patoloģiju novērtēšana trīs plaknēs, ļauj papildus saskatīt pēdas potītes, ceļu un gūžas locītavu pozīciju, asimetriju), gaitas video analīzi (gaitas simetrijas novērtēšanai) vai skrējiena biomehānisko analīzi (svarīgi sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem) – iesaka individuāli piemērotus tehniskos palīglīdzekļus – fiksējošas vai stabilizējošas ortozes, ortopēdiskās zolītes u.c.
Ortopēdisko zolīšu nēsāšana atslogo pēdas priekšējo daļu, atbalsta potītes un aizsargā pēdu. Ir arī citi līdzekļi, kas sniedz komfortu pēdām, piemēram, silikona pirkstu starplikas.
! Šādos gadījumos nepieciešama tehniskā ortopēda palīdzība.
Kāju nagu slimības
Dermatologu un podologu pieredze liecina, ka ieaugušu nagu, nagu sēnītes un citu nagu problēmu risināšana bieži ir izaicinājums gan ārstiem, gan klientiem, jo tas prasa salīdzinoši ilgu laiku, pacietību un arī disciplīnu. Ja ieauguši nagi rada sāpes un diskomfortu, kā dēļ cilvēki meklē speciālistu palīdzību, tad pēdas un nagu sēnīte bieži tiek atstāta bez ievērības. Tādējādi tā palēnām izdara savu posta darbu. Labā ziņa ir tā, ka nagu kopšanai un ārstēšanai jau esošajām metodēm pievienojušās jaunas mūsdienīgas un efektīvas metodes.
! Šādos gadījumos nepieciešama podologa palīdzība.
Profilaktiskās veselības pārbaudes liecina, ka gandrīz trešdaļa cilvēku slimo ar nagu sēnīti. Var būt skarts viens vai vairāki nagi, bet bieži sēnīte ir skārusi visus kāju nagus. Ja cilvēks patiesi vēlas atbrīvoties no nagu sēnītes, ir jāapbruņojas ar apņēmību un pacietību – vispirms ir jādodas pie dermatologa, kurš novērtē situāciju, paņem analīžu materiālu no nagiem, lai precīzi noteiktu diagnozi. Analīžu rezultāti jāgaida apmēram trīs nedēļas. Tad jādodas pie dermatologa atkārtoti, kurš, ņemot vērā analīžu rezultātus, izvēlēsies piemērotāko ārstēšanas taktiku. Tagad tā visbiežāk ir kombinēta ārstēšana, iekļaujot iekšķīgi un ārīgi lietojamus medikamentus, kā arī izmantojot mūsdienīgo lāzerterapijas metodi. Nagu sēnītes ārstēšana ar lāzerterapiju ir īpaši labs risinājums tiem, kuriem aknu, nieru vai kuņģa – zarnu trakta slimību dēļ nav ieteicams iekšķīgi lietot medikamentus vai ir pretsēnīšu medikamentu nepanesamība, vai alerģija pret šiem preparātiem.
! Šādos gadījumos nepieciešama dermatologa palīdzība.