Paskatoties kalendārā, kļūst skaidrs, ka rudens ir klāt, lai arī laiks vēl pieturas diezgan silts, un, bērniem atsākot gaitas bērnudārzos un skolās, uzliesmojušas augšējo elpceļu vīrusslimības. Vietās, kur daudz cilvēku, tā vien šķiet, ka klepo un šķauda visās malās. Kā lai sevi pasargā no saaukstēšanās un kas jāzina, lai ātrāk atveseļotos un tiktu uz strīpas?
Kā sevi pasargāt no vīrusiem
Konsultēja ģimenes ārsts Andris Lasmanis un infektoloģe Ludmila Vīksna.
- Ir divas lietas, par ko saaukstēšanās sezonā jāpiedomā jo īpaši – regulāri jāvēdina telpas un jāmazgā rokas. Ikviena sabiedriska vieta. Īpaši sabiedriskais transports, ir īstens vīrusu perēklis, jo tur vienuviet atrodas daudz cilvēku, kas ne vien šķauda un klepo, izdalot gaisā siekalu daļiņas, bet arī nevilšus šīs daļiņas atstāj uz virsmām, ar kurām saskaras pieturoties. Rokas ar ziepēm jāmazgā ikreiz, kad atgriezies no sabiedriskas vietas vai bijusi saskare ar priekšmetiem, kam pieskārušies sveši cilvēki.
- Pārrodoties mājās no sabiedriskas vietas, var izskalot muti ar vāju dezinficējošu šķidrumu – sālsūdeni vai kumelīšu tēju, iesaka dakteris Lasmanis. Var arī kārtīgi iztīrīt muti ar zobu pastu. Tā iespējams izskalot laukā saaukstēšanās vīrusus, neļaujot tiem izraisīt slimību.
- Telpas regulāri vēdināt nepieciešams ne tikai tad, ja mājās vai darbā kāds saslimis (tad gan tas ir jo īpaši svarīgi!). Svaigs skābekļa malks uzlabo organisma dabiskās aizsargspējas. Un, jo spēcīgāka ir imunitāte, jo mazāks risks saslimt, tā infektoloģe.
- Organisma spēcināšanai uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk vitamīniem bagātīgu produktu – dārzeņu, zaļumu un augļu. Par vietējo rudens velšu trūkumu pašlaik noteikti nevar sūdzēties.
- Profilaksei ieteicams ēst fitoncīdus jeb dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus un sīpolus, iesaka Lasmanis.
- Jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem – lai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Jo gan nosalšana, gan sasvīšana var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas, paaugstinot uzņēmību pret vīrusiem.
- Jāparūpējas par atpūtu un relaksāciju. Ilgstošs stress paaugstina organisma uzņēmību pret saaukstēšanās vīrusiem, jo tā ietekmē organismā pastiprināti izdalās stresa hormoni. Tie traucē organismam izdalīt citokīnus, neiroimūnās molekulas, kas iedarbina imūnsistēmas atbildes reakciju pret vīrusu infekciju.
- Svarīgi regulāri izkustēties, jo fiziskās aktivitātes mazina stresu un stiprina imunitāti.
- Veselam cilvēkam ik dienu ir jāizdzer aptuveni divi litri šķidruma, nerēķinot kafiju vai melno tēju, kas veicina organisma dehidratāciju.
- Imunitātes stiprināšanai ieteicama kontrastduša un pašmāju zāļu tēju – aveņu, plūškoka un raudenes lakstu – dzeršana.
- Svarīgi neekonomēt laiku uz miega rēķina. Par kādu nakti, kad nav sanācis pienācīgi izgulēties, nav jāuztraucas, taču pastāvīgs miega trūkums gan ievērojami pasliktina organisma dabiskās aizsargspējas.
Saaukstēšanās slimību ārstēšana
Saaukstēšanos ārstē simptomātiski, izmantojot temperatūru pazeminošus medikamentus, atkrēpošanos veicinošus līdzekļus, deguna aizlikumu atvieglojošus medikamentus, pretsāpju līdzekļus un cita veida zāles, kas palīdz mazināt vai novērst apgrūtinošos simptomus.
Saaukstēšanās parasti ilgst nedēļu. Pirmajās trīs dienās saaukstēšanās skartais var viegli var inficēt citus. Tādēļ ārsti, arī ja simptomi nav ļoti traucējoši, iesaka ikdienas skrējienu kaut uz dažām dienām pārtraukt un palikt mājās, lai atpūstos. Mājās ieteicams palikt arī tādēļ, ka tad ir mazāks komplikāciju attīstības risks.
Ja saaukstēšanās simptomi nepazūd nedēļas laikā, visticamāk, pievienojusies kāda bakteriālā infekcija (bronhīts, plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisums vai tml.) un var būt nepieciešama antibiotiku lietošana, lai atkal tiktu uz kājām.
Klepus gadījumā ir jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no sausā klepus. Atkrēpojošs klepus ir jau solis atveseļošanās virzienā, un to var panākt, lietojot daudz šķidruma un reizēm arī sīrupus.
Izplatītākie mīti par klepus un iesnu ārstēšanu
Konsultēja pulmonologs Viesturs Šiliņš un ģimenes ārste Marita Ķirsone.
Paklepošu, gan jau pāries
Viens no lielākajiem maldiem saistībā ar ieilguša klepus ārstēšanu. Ja cilvēks klepo vairākus mēnešus, neapmeklē ārstu un nelieto zāles, bronhi kļūst nestabili, mīksti, ko medicīnā sauc par traheobronhiālo diskinēziju, stāsta dakteris Šiliņš. Par šādu diagnozi liecina tā sauktais rejošais klepus – skanīgs, zemos toņos, ko labi var saklausīt, dziļi ieelpojot un paklepojot. Ārstēt šādu klepu ir ļoti sarežģīti un komplikācijas var būt dramatiskas, piemēram, smagas klepus lēkmes gadījumā cilvēks var zaudēt samaņu, gūstot dažādas traumas, bet jauniem, spēcīgiem vīriešiem šāds klepus dažkārt var izraisīt pat ribu lūzumus.
Paņemšu aptiekā kaut kādas zāles
Diagnosticēt klepus paveidu aptiekā pie kases noteikti nav labākā ārstēšana. Var, protams, paveikties – farmaceits iedos pareizās zāles un tās palīdzēs. Taču klepus ārstēšanai ir daudz dažādu medikamentu, katram klepus veidam atšķirīgs, norāda Šiliņš. Ir zāles, kas šķidrina krēpas, zāles, kas palīdz krēpām atdalīties no bronhu sieniņām, zāles, ka šķeļ biezās krēpas vai palīdz tām virzīties no bronhu dziļumiem, tos attīrot. Tikai ārsts var noteikt pareizu diagnozi un nozīmēt īsto klepus ārstēšanas medikamentu.
Iesnas bez zālēm ārstē septiņas dienas, bet ar tām – nedēļu
Deguna pilienus ir ieteicams lietot ne tikai, lai novērstu deguna aizlikumu, bet arī risku iedzīvoties ausu problēmās, saka daktere Ķirsone. Īpaši smagu iesnu gadījumā var lietot arī pretalerģijas zāles, lai noņemtu tūsku degunā.
Bronhu tēja nekad nenāk par sliktu
Ja tējas lieto nepareizi, sliktums būs lielāks, nekā labums. Bronhus attīrošu tēju – ceļmallapas, Islandes ķērpja, māllēpes u.c. – lietošana ikdienā, lai izvairītos no klepus, ir lieka un pat kaitīga veselībai, norāda Šiliņš. Minētās tējas satur rūgtvielas, kas kairina kuņģi un aktivē bronhu dziedzeru darbību un pat tad, ja cilvēks ir pavisam vesels, veicina gļotu veidošanos, kuras jāizvada no elpceļiem, izraisot klepu. Daudz labāks klepus profilakses līdzeklis, ja vien nav alerģijas, ir silts piens ar medu, silta šalle vai vilnas zeķes.
Inhalācijas der vienmēr
Bļodā karsta kumelīšu tēja, galva zem dvieļa un elpojam siltos tvaikus, kamēr var turēt – šādas inhalācijas ir plaši izplatīta tautas metode klepus un saaukstēšanās ārstēšanai. Taču daudzi nezina, ka inhalācijas iekaisīgas slimības izraisīta klepus gadījumā ir efektīvas tikai pirmajās 3–4 slimības dienās, kamēr klepus ir izteikti sauss. Tvaiki šādas diagnozes gadījumā mitrina bronhus un palīdz tos attīrīt. Vēlāk, kad ap trešo vai ceturto slimības dienu klepus kļūst mīksts, inhalācijas veikt nevajag un tās pat var kaitēt, jo mitrinātos bronhos daudz vieglāk iemājo baktērijas un vīrusi, tā Šiliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
