Pašlaik vācamās ārstnieciskās tējas organisma spēcināšanai saaukstēšanās sezonā

"Pašlaik jau vēl nav tāds riktīgs tēju dzeršanas laiks, jo tagad ir ļoti daudz svaigu dārzeņu, augļu un ogu. Tie pašlaik ir galvenie vitamīnu avoti organisma spēcināšanai," sarunā ar "Rutks" atzīst fitoterapeits. "Bet, ja grib vitamīnus un citas vērtīgas vielas uzņemt tējas veidā, pašlaik ir nogatavojušās dažas savvaļas ogas un auglīši, ko es ļoti iesaku."

Tagad topa virsotnē ir mežrozīšu augļi, kas satur ļoti spēcīgu vitamīnu kompleksu, saka Tereško. Tajos ir daudz B grupas vitamīnu, bet pati lielākā mežrozīšu augļu bagātība ir C vitamīns. Tā līmenis mežrozīšu augļos ir pat augstāks nekā upenēs. "Mežrozīšu augļu tēja imūnai sistēmai nāk par labu, pasargā no saaukstēšanās un visādām citām slimībām. Tā arī patīra asinsvadus, neļauj holesterīnam izgulsnēties," stāsta fitoterapeits.

Mežrozīšu augļus savāc un izžāvē. Tagad un ziemas laikā iemet sauju (10–12 auglīšus) termosā. Nesmalcinātus, bet tādus, kādi tie ir. Auglīšus aplej ar divām glāzēm karsta ūdens, kura temperatūra ir aptuveni 50–60 grādi pēc Celsija skalas. Neliet karstāku ūdeni ir ļoti svarīgi, lai C vitamīns neietu bojā. Ļauj tējai astoņas desmit stundas termosā ievilkties un tad dienas laikā izdzer.

"Tagad var vākt pīlādžogas, kas nāk par labu imunitātei. Kaut gan tās varētu arī pagaidīt, kamēr uznāk pirmās salnas. Pēc salnām pīlādžogas zaudē rūgtumu, paliek saldenākas. Bet var arī tagad savākt, negaidot, kamēr putni noēd, un vienkārši ielikt tās uz brītiņu saldētavā," stāsta Tereško.

Pēc tam paņem aptuveni vienu ķekariņu odziņu (kādus 50 gramus jeb 20–30 odziņas), iemet krūzītē, ar stampiņu sastampā un uzlej karstu ūdeni, kura temperatūra nepārsniedz 50–60 grādus. Kad dzēriens nedaudz padzisis, var dzert.

Pīlādžu ogas satur C un P vitamīnu, bēta karotīnu, kā arī daudzas citas vērtīgas vielas.

"Pašlaik ir pieejamas brūklenes, un drīz arī dzērvenes sāksies. Īpaši dzērvenes ir ļoti ieteicamas laikā, kad apkārt klejo saaukstēšanās vīrusi, jo šajās ogās esošā benzoskābe iznīcina gan baktērijas, gan vīrusus. Benzoskābe nomāc to attīstību," skaidro Tereško.

Var teikt, no dzērvenēm visi baciļi mūk, tādēļ tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas bieži saaukstējas, cieš no bronhīta vai citām augšējo elpošanas ceļu slimībām.

Benzoskābei arīdzan ir konservējošas īpašības un tās dēļ dzērvenes nebojājas. Ogas vienkārši saber burkā, uzliek hermētisku skrūvējamo vāciņu, un tā tās var glabāties līdz pavasarim. Dzērvenes tikai nogatavojas, paliek sulīgākas.

"Paņem saujiņu, ieber krūzē, ar stampiņu sastampā, uzlej ne pārāk karstu ūdentiņu un dzer. Dzer gripas laikā, adenovīrusu laikā, bērniņiem dod pirms bērnudārza apmeklēšanas, lai viņi nesaslimtu," stāsta Tereško. Dzērvenes palīdz ne tikai profilaksei pret augšējo elpceļu slimībām, bet arī atveseļošanās procesā.

Brūklenes, tāpat kā dzērvenes, satur benzoskābi un C vitamīnu. Protams, kā dzērvenes, tā brūklenes ļoti ieteicams ēst arī vienkārši svaigā veidā. Tās var arī samīcīt kopā ar cukuru vai, labāk, medu. Jālieto vismaz divas ēdamkarotes šāda maisījuma dienā.

Veselības nostiprināšanai der arī ceļmallapas, saka Tereško. "Var savākt, izžāvēt un tēju padzert. Kad ceļmallapas ir sagrieztas un izžāvētas, ņem nelielu saujiņu, teiksim, divus gramus jeb vienu ēdamkaroti un aplej ar karstu ūdeni – te jau vajag kādus 80 līdz 90 grādus pēc Celsija. Lai pastāv, kamēr atdziest, un var dzert," stāsta fitoterapeits.

Ceļmallapās ir ļoti daudz vērtīgu vielu, tostarp flavonoīdi, kas veicina šūnu atjaunošanos. "Tāpēc jau ceļmallapas liek uz brūcēm. Ceļmallapu tēja ir laba arī pret holesterīna nogulsnēšanos asinsvados. Ja ne visai labi ēd un daudz saldumus patērē, cilvēkam asinsvados rodas nespecifisks iekaisums, kas veicina holesterīna izgulsnēšanos. Holesterīns neveidojas tik daudz no taukiem, kā no pārmērīgas saldumu lietošanas. To ietekmē asinsvados veidojas iekaisums, un holesterīna izgulsnēšanās ir organisma aizsargreakcija, lai aizlāpītu organismā iekaisuma radītos bojājumus. Katrā gadījumā ceļteku tēja dzēš šo iekaisumu."

Tās nātrītes, kas pirmīt tika nopļautas, tagad ir ataugušas un gaidīt gaida, lai tās noplūc, norāda Tereško. Lielajās nātrēs ir ļoti daudz vērtīgu vielu, no kurām varētu izcelt K vitamīnu un dzelzi, kas veicina sarkano asins ķermenīšu veidošanos.

Nātru tēja īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri cieš no mazasinības, ir bāli un vāji. "Ja cilvēkam ir anēmija, kā viņš var būt pasargāts no saaukstēšanās?" retoriski jautā Tereško. Turklāt nātres satur arī C vitamīnu, kas ir nepieciešams imūnās sistēmas darbībai.

Nātru tēju gan nav ieteicams lietot ilgstoši, bet tikai kādas desmit dienas, jo K vitamīns veicina asins recēšanu. Pastāv uzskats, ka ilgstoša nātru tējas lietošana uzturā var veicināt trombu veidošanos. Zinātnieku aprindās gan ir arī viedoklis, ka K vitamīns nātrēs ir tādā formā, ka asins recēšanu nemaz neveicina. Tomēr – drošs paliek nedrošs, labāk ievērot mērenību.

Tēju pagatavo līdzīgi kā no ceļmallapām.

"Ja slikti darbojas aknas, tās ir taukainas, par maz žults veidojas vai gremošana nenotiek pareizi, vajag pieneņu lapiņas savākt. Ļoti lielā mērā tas, vai saaukstēsimies vai ne, ir atkarīgs no mūsu gremošanas sistēmas darbības, organisma spējām visas labās vielas no pārtikas absorbēt un izmantot," skaidro Tereško.

"Tās jāsavāc, jāizžāvē un pa mazai šķipsniņai, pa tējkarotei izmanto tējas pagatavošanai uz glāzi karsta ūdens. Pieneņu lapu tēja uzlabo gremošanu, vērtīgo vielu uzsūkšanos, un tādā veidā arī imunitāte tiek stiprināta."