<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@nck"> Nick Scheerbart </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Nevienai menopauzes periods secen neiet – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, ko parasti sieviete piedzīvo 45–55 gadu vecumā. Bet ko tad, ja tava hormonālā sistēma stopkrānu norauj krietni agrāk?

Pārmaiņām jānotiek savā laikā

Jebkurā vecumā – pāragri vai dabas paredzētajā laikā – menopauze vienmēr ir stāsts par olnīcu darbības mazināšanos, to hormonālās aktivitātes izbeigšanos. Tēlaini izsakoties, arī olnīcas jūtas savus spēkus izsmēlušas, pagurušas un vairs neražo sievišķos hormonus estrogēnu un progesteronu, kā rezultātā sievietei izbeidzas menstruācijas. Ārsti teic, ka par menopauzi varam runāt vien tad, ja kopš pēdējām mēnešreizēm aizritējuši jau 12 mēneši. Vidējais menopauzes vecums ir 45–55 gadi, pie mums Latvijā sievietes šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu.

Par priekšlaicīgu jeb agrīnu menopauzi var runāt, ja minētās hormonālās pārmaiņas iestājas līdz 40 gadu vecumam.

Trīs iespējas uzlabot savu pašsajūtu menopauzes laikā

Foto: Shutterstock

1. iespēja: hormonu aizstājējterapija (HAT)

Ir pamats justies laimīgām, jo nedzīvojam viduslaikos, kad dabas noteikto pārmaiņu priekšā atlika bijīgi noliekt galvu un samierināties. Mūsdienās ir pieejama HAT, kas menopauzes laikā hormonālajai sistēmai palīdz turēties balansā, tādējādi apejot virkni ar hormonu svārstībām saistītu problēmu.

Protams, par HAT uzsākšanu joprojām ir dažādi viedokļi – ir sievietes, kas kategoriski iestājas pret to, un tādas, kas labprāt lieto un jūtas ar to apmierinātas. Ginekoloģe Nellija Lietuviete pacientēm, kurām menopauze sākusies pāragri, noteikti iesaka HAT, ar piebildi – ja vien sievietei nav citu veselības problēmu, kuru dēļ hormonu preparātus lietot nedrīkst (aizdomas par ļaundabīgiem audzējiem, neskaidri veidojumi krūtīs, akūti trombemboliskie procesi vēnās, ja anamnēzē bijusi plaušu embolija, dziļo vēnu tromboze, medikamentu nepanesība, akūtas aknu slimības). "Reiz kādā kongresā ārstei vaicāja, kā viņa motivē pacientes izvēlēties lietot HAT. Viņa atbildēja vienkārši: "Es tikai pavaicāju, vai vēlaties, lai mati kļūtu sausi, zobu un ādas stāvoklis pasliktinātos? Lielākoties visas atbild – nē, mēs to nevēlamies. Un šaubas pagaist," saka ginekoloģe.

"Tikai HAT noteikti jākombinē ar sabalansētu diētu, vitamīniem, jālieto D vitamīns, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Osteoporozes riski, ko līdzi atnes menopauze, saruks, ja sievietei būs stingras locītavu saites un nostiprināta muskulatūra. Tomēr atkal jāuzsver, ka gadījumos, ja nekad agrāk sieviete ar sportu nav nodarbojusies, nevajadzētu pēkšņi pēc 40 gadiem mesties ar pilnu jaudu trenažieru zālē." Arī ginekoloģe Ilona Kampara ir par HAT lietošanu: "Uzskatu, ka sievietei vienmēr jābūt skaistai un labi jājūtas. Tomēr visu pamatā nosaka tas, cik ļoti katra izjūt ar menopauzi saistītos simptomus."

2. iespēja: fitoterapija un netradicionālie ārstniecības līdzekļi

Ja sieviete HAT nedrīkst lietot, klimaktērisko simptomu mazināšanai var apvienot tradicionālās medicīnas metodes un lietot arī fitoterapijas jeb augu valsts preparātus. Ārsts var nozīmēt fitoestrogēnu saturošu preparātu lietošanu, ko papildina ar norādēm neatstāt bez ievērības arī jautājumu par dzīvesveida sakārtošanu, ierobežot sāls patēriņu, atsakoties no veģetārisma, lietojot kalciju saturošus produktus. "Parasti fitoterapiju iesaka pacientēm, kuras par menopauzes radītiem simptomiem saka "reizēm uznāk". Ja tas nav ikdienā traucējoši, var sākt ar fitoestrogēniem," stāsta ginekoloģe Ilona Kampara. Viss atkarīgs no tā, cik ļoti sieviete izjūt klimaktēriskos simptomus, kāda ir viņas pašsajūta. Jo izteiktāki ir simptomi un sliktāka pašsajūta, jo mazāk ticams, ka ar fitoterapiju vien būs līdzēts.

3. iespēja: lāzermedicīna pašsajūtas uzlabošanai

Šobrīd arī pie mums pieejamas dažādas lāzerprocedūras, tajā skaitā frakcionētais CO2 lāzers, ko izmanto vulvovaginālās atjaunošanas procedūrām. To uzskata par progresīvu metodi estētiskajā ginekoloģijā visā pasaulē. "Procedūrai ir iedarbība tieši uz maksts gļotādu. Speciāls ideālas formas impulss minimāli iedarbojas uz maksts epitēliju, tiek pamodinātas šūnas, kas līdz šim jau ir iesnaudušās menopauzes iespaidā. Rezultātā pieaug maksts tonuss, atjaunojas kolagēna šķiedras, kas uzlabo sievietes ārējo dzimumorgānu izskatu, atjauno maksts audus un muskuļu tonusu. Līdz ar to uzlabojas arī sievietes labsajūta, mazinās maksts sausums un urinācijas problēmas," stāsta ginekoloģe Ilona Kampare. Nepieciešamas 1–2 procedūras (ja sūdzības sievietei ir jau ilgāku laiku, var būt nepieciešamas 3–4 procedūras) laba efekta sasniegšanai, kas saglabājas apmēram pusotru gadu.

Protams, var lāzerprocedūras vietā izmēģināt arī dažādas estrogēnu saturošas ziedes, lubrikantus, kas šīs sūdzības īslaicīgi atrisina, bet lāzerprocedūra sniegs rezultātus ilgtermiņā. "Vēlams par savām pašsajūtas izmaiņām (nepatīkamas sajūtas seksa laikā, dedzinoša sajūta, sausuma sajūta makstī) ārstam pastāstīt pēc iespējas ātrāk. Nevajag kautrēties un novilcināt laiku," iesaka ginekoloģe. Pati lāzerprocedūra nav sāpīga, tās laikā var izjust nelielu siltumu (dažas apgalvo, ka izjutušas pat labsajūtu!), bet dzimumdzīvi var atsākt jau 48 stundas pēc procedūras.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība".

Vai vēl varēšu dzemdēt, ja neesmu to paguvusi?

Foto: Shutterstock

Vai vēl varēšu dzemdēt, ja neesmu to paguvusi? Mūsdienās šāda iespēja pastāv arī sievietēm, kuras piedzīvo priekšlaicīgu menopauzi. Jādodas uz konsultāciju mākslīgās apaugļošanas klīnikā. Protams, daudz kas būs atkarīgs no olnīcu rezervēm un iemesliem, kādēļ priekšlaicīgā menopauze iestājusies.

"Ja sievietei mēnešreizes beidzas un iestājas pāragra menopauze līdz 40 gadu vecumam, tas nenozīmē, ka viņai vairs nevar būt grūtniecība. Jebkurā gadījumā vienmēr pastāv spontānas ovulācijas iespēja, kā rezultātā var notikt arī olšūnas apaugļošanās un iestāties grūtniecība. Ar dažādu medikamentu palīdzību ārsts var mēģināt "atmodināt" olnīcas un, pielietojot jaunākās medicīnas tehnoloģijas, izveidot embriju. Arī situācijās, kad sievietei ir saglabāta dzemde, bet olnīcas savas funkcijas vairs neveic, iespējams izmantot donora olšūnu un ir iespēja, ka bērniņu vēl varēsi iznēsāt pati. Nekad nedrīkst zaudēt cerību!" stāsta ginekoloģe Inta Dinsberga.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!