Parasti saaukstēšanās būtiski neietekmē dzīves ritmu – cilvēks kādu laiku pašņaukājas, paklepo, nepatīkamo simptomu mazināšanai palieto bezrecepšu medikamentus vai izlīdzas ar kumelīšu tēju un citiem dabiskiem līdzekļiem, reizēm dažas dienas pavada mājās, bet aptuveni pēc septiņām dienām parasti ir vesels kā rutks. Tomēr ir gadījumi, kad saaukstēšanās ieilgst un attīstās komplikācijas, no kurām visbīstamākā – pneimonija jeb plaušu karsonis. Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule "Rutks" stāsta, kādas pazīmes liecina par plaušu karsoni un kā to ārstē.
Pneimonija ir iekaisums mazākos vai lielākos plaušu apvidos, ko visbiežāk izraisa pneimokoku infekcija, taču var ierosināt arī citi mikroorganismi.
"Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums, cilvēkam sūdzoties par temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku un vispārēji sliktu pašsajūtu. Pazīmes gan ir atkarīgas no tā, cik plašs ir iekaisums un cik smags – plaušu karsonis," stāsta pneimonoloģe Cīrule. "Mazāk izteiktas sūdzības varētu būt pie tā sauktās atipiskās pneimonijas, kad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
