Pieci pārtikas produkti, kas var pagarināt mūžu  (1)

Par laimi, novērst lielu daļu hronisku slimību, kas var būt cēlonis pāragrai nāvei, pirms tās vēl vispār paguvušas attīstīties, nav nemaz tik grūti. Jāsāk vien vairāk piedomāt pie tā, ko liec uz sava šķīvja, un vispār dzīvot veselīgāk. Ko nozīmē dzīvot veselīgi, šķiet, vairs nevienam nav jāstāsta.

Bet, lūk, pieci vērtīgi produkti, kas, kā liecina pētījumi, regulāri iekļauti uzturā, var uzlabot veselību un līdz ar to arī pagarināt mūža ilgumu! Iekļauj tos savā ēdienkartē jau šodien!

Labas ziņas riekstu cienītājiem! Jūsu iemīļotākā uzkoda ir ne vien garda, bet var arī pieplusot papildu gadiņus pie jūsu mūža. Divos Hārvardas Sabiedrības veselības skolas pētījumos atklāts – jo vairāk ēd riekstus, jo mazāks tev ir risks nomirt jaunam. Šaut pār strīpu ar riekstu graušanu gan arī nevajag! Ne velti ir teiciens – kas par daudz, tas par skādi! Pārmērīga aizraušanās ar riekstiem arī nenāk par labu, jo tie ir kalorijām bagātīgi. Pētnieki iesaka notiesāt sauju vienalga kādu riekstu vai dažādu riekstu maisījuma katru dienu.

"Rutks" pērn vēstīja par pētījumu, kurā zinātnieki atklāja, ka regulāra valriekstu ēšana mazina holesterīna līmeni asinīs un var novērst sirds un asinsvadu slimību attīstību, tai skaitā infarktu un insultu.

Tu noteikti jau zini, ka baltmaize nesatur daudz vērtīgu vielu, bet, iespējams, pat nenojaut, ka regulāra baltmaizes ēšana var nolaupīt gadus no tava mūža ilguma. Vairākos pētījumos zinātniekiem ir izdevies sasaistīt pilngraudu maizi, makaronus un citus produktus ar ilgāku mūžu. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts izdevumā "JAMA Internal Medicine", katra papildu unce (nepilni 30 grami) pilngraudu produktu uzturā ir līdzvērtīga par 5 procentiem mazākam priekšlaicīgas nāves riskam un par 9 procentiem mazākam riskam nomirt no sirds slimībām.

Tādēļ pievērs uzmanību tam, kas rakstīts uz tavas iecienītās maizes etiķetes. Tur vajadzētu būt norādei "100% pilngraudu", vēstī "Prevention".

Uztura speciāliste Jeļena Pavlova portālam "Rutks" atklāja, ka laba pilngraudu rudzu maize satur aptuveni 11 gramus šķiedrvielu. Vēlams, lai maizē būtu vismaz 6 grami šķiedrvielu (uz 100 gramiem produkta), par ko liecina arī uzturvērtības norāde "Daudz šķiedrvielu". Savukārt norāde "Šķiedrvielu avots" informē, ka maize satur vismaz 3 gramus šķiedrvielu (uz 100 gramiem produkta), un tas nav pietiekami liels daudzums. Vairāk par to lasi šeit.

Izvēlies aso mērci: pētījumi liecina, ka asi ēdieni palīdz ilgāk saglabāt labu veselību. Vērienīgā pētījumā, kurā bija iesaistīti aptuveni 450 tūkstoši ķīniešu vīriešu un sieviešu, atklājās, ka tiem, kuri parasti bauda asus ēdienus sešas līdz septiņas dienas nedēļā, ir par 14 procentiem mazāks priekšlaicīgas nāves risks, nekā tiem, kuri pikantas maltītes bauda vienu dienu nedēļā vai pat retāk.

Gribi padarīt asu ēdienu labvēlīgo ietekmi uz veselību vēl lielāku? Tad kopā ar tiem nelieto alkoholu! Šie paši pētnieki atklāja, ka saistība starp pikantiem ēdieniem un ilgāku mūžu ir izteiktāka tajos gadījumos, kad cilvēks nav lietojis alkoholu. (Piedodiet visi alus un pikanto vistu spārniņu cienītāji!)

Pirms laika gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns portālam "Rutks" stāstīja, ka asi ēdieni nāk par labu gremošanas trakta veselībai un pat var palīdzēt sadziedēt kuņģa čūlu.

"Es biju endokrinologu kongresā Bangkokā (Red.: Taizemes galvaspilsēta), kur tika runāts par atviļņa slimību, dedzināšanu un citām Latvijā izplatītām vainām. Parunāju ar Bangkokas dakteriem. Viņi saka: ko jūs tur, Eiropā un Amerikā, tik ļoti ņematies ar tām visām atviļņa slimībām, barības vada iekaisumiem un dedzināšanām? Viņiem tādu slimnieku neesot. Viens gudrs dakteris teica: "Es savā ilgajā praksē tikai divus tādus esmu sastapis." Bet ziniet, kāds viņiem uzturs? Briesmīgi ass! Man garšo ass, bet, kad tur ēdu, man cieņa radās un pat viegla asara notecēja," intervijā portālam "Rutks" sacīja profesors. Vairāk par to lasi šeit.

Šis ir labs iemesls šovakar pat pasūtīt suši (droši vien zini, ka to gatavošanā izmanto nori jeb jūraszāles) vai arī jūraszāļu salātus, vai ne? Ļoti daudzos pētījumos apstiprinājusies jūraszāļu labvēlīgā ietekme uz veselību – tās regulāri lietojot uzturā, iespējams apslāpēt asinsvadu sieniņu iekaisumu, uzlabot imunitāti un pat palēnināt vēža attīstību, norāda "Prevention".

Pētījumu pārskats ir publicēts ziņojumā ar nosaukumu "Japāņu ilgdzīvotāju uztura sastāvdaļas", kura mērķis bija noskaidrot, kādēļ Japāna var lepoties ar tik daudziem ilgdzīvotājiem. Zinātnieki pārliecināti, ka viens no iemesliem ir jūraszāļu lietošana uzturā.

Droši vien esi dzirdējis, ka zivju ēšana nāk par labu smadzeņu darbībai. Tā tiešām ir. Pētnieki pierādījuši, ka karotinoīdi, kas ir zivju sastāvā, var pasargāt no daudzām neiroloģiskām slimībām. Vēl vairāk – omega 3 taukskābes, ar ko bagātīgas tādas treknas zivis kā lasis, palīdz ilgāk saglabāt ķermeni jaunu un veselu.

Ohaio Valsts universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka ar omega 3 taukskābēm bagātīgs uzturs mazina asinsvadu sieniņu iekaisumu, ko saista ar tādām veselības problēmām kā alerģijas, vēzis, sirds slimības un Alcheimera slimība.

Lai arī nevar noliegt, ka zivis ir veselīgas un noteikti ir jāiekļauj uzturā, situāciju pasliktina aizvien pieaugošais vides piesārņojums, kas, protams, atsaucas arī uz pasaules ūdeņu iemītniecēm – to organismos nonāk un uzkrājas dažādas kaitīgas ķīmiskas vielas. Baudot šādas zivis, piesārņojums nonāk arī mūsu ķermeņos. Tādēļ zivis jāizvēlas gudri. Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumus par zivju lietošanu uzturā lasi rakstā "Veselīgās vai bīstamās zivis? Kad tās nevajadzētu lietot uzturā".