Latvijā dramatiski pieaug HIV un AIDS izplatība. Ko saka speciālisti  (18)

Ar šo kampaņu iedzīvotāji tiek aicināti HIV testu veikt regulāri – reizi gadā. Tās atklāšanas pasākumā Austrumeiropā lielākās ielu sporta un ielu kultūras kustības "Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans rādīja priekšzīmi citiem – viņam publiski tika veikts HIV tests, kura rezultāts gan netiek atklāts, jo tā ir privāta informācija.

"Visi mēs tiekam biedēti ar seksuāli transmisīvām slimībām, tostarp HIV un AIDS, taču tajā pašā laikā vairumam no mums šķiet – šīs infekcijas uz mani neattiecas, ar mani nekas tāds nevar notikt, jo es taču guļu tikai ar baigi foršām meitenēm," sacīja Elbakjans.

"Skaidrs, ka jaunieši tikpat aktīvi, cik sportā un sacensībās, ir arī savā seksuālajā dzīvē. Lielākā bēda ir tā, ka tie, kuri nezina, ka ir inficēti, turpina dzīvot savu dzīvi un, paši to nezinot, inficē citus. Liela daļa sabiedrības tomēr mēdz mainīties partneriem, ne vienmēr visiem sanāk uzvilkt prezervatīvu un tā tālāk." Elbakjans uzsvēra, ka seksuālie piedzīvojumi jaunībā nav nekas nosodāms, taču ir svarīgi apzināties riskus un, ja nav ticis lietots prezervatīvs, pārbaudīt savu veselību.

Biedrības "Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja piebilda, ka tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā Latvijā par 25 tūkstošiem sarucis gadā veikto HIV testu skaits, neņemot vērā donoriem obligāti veiktos. "Tas ir liels kritums," sacīja Upmace.

Skaidrojot, kādēļ situācija Latvijā HIV/AIDS ziņā uz pasaules fona ir tik dramatiska, Latvijas Infektoloģijas centra 2. HIV/AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja, infektoloģe un dermatoveneroloģe Inga Januškeviča teica: "Latvijā joprojām valda stereotips, ka tā ir narkotiku lietotāju un geju slimība – ja es nelietoju narkotikas, esmu heteroseksuāls, uz mani tas neattiecas! Jā, ar HIV var inficēties, lietojot narkotikas ar kopīgu šļirci un homoseksuālās attiecībās, tāpat taisot tetovējumu, pīrsingu, manikīru vai citu manipulāciju, kur ir saskare ar asinīm, gadījumos, ja instrumenti nav pietiekami sterilizēti, taču visbiežāk šo infekciju iegūst tieši heteroseksuālās attiecībās."

"HIV inficētie visbiežāk ir parasti cilvēki, kuri nav nevienā riska grupā. Parasti viņiem ir bijis sekss bez prezervatīva ar nepazīstamu personu. Ar kādu HIV inficētu personu, kura bieži vien pati nezina, ka ir inficēta. Reizēm vēl klāt ir alkohols un cilvēks to pat neatceras," atklāja Upmace.

"Reizi gadā pārliecinoties par to, vai šīs infekcijas nav, cilvēks, pirmkārt, pats iegūs sirdsmieru. Otrkārt, mēs visi kopā iegūsim sirdsmieru par to, ka mums ir gana veselīga sabiedrība un šis nelaimīgais mikroorganisms vairs mūs kā sabiedrību kopumā neapdraud. Jo mēs jau saprotam – ja tāds vīruss izplatās un tā izplatītāji paši nenojauš, ka viņi to dara, pat negribas aizdomāties un reizināt, kā var pieaugt šie cipari un ko tas var nozīmēt vienai nepilnu divu miljonu sabiedrībai."

Profesore pastāstīja, ka sabiedrībā joprojām ir ļoti daudz mītu un aizspriedumu par HIV infekciju, turklāt arī ārstu vidū. "Daži piemēri, ko kolēģi atklāja, ir burtiski šokējoši. Piemēram, daži ārsti pat ir atrunājuši pacientus no HIV testa veikšanas, turklāt noniecinošā veidā – vai tad tu esi kaut kāda šitāda un tāda, ka tev būtu šī analīze jātaisa? Nav pamata noniecināt cilvēku, kurš interesējas par savu veselības stāvokli. Tas ir cienījami un godājami un tiešām raksturo cilvēka spēku, briedumu un atbildības izjūtu. Tāpat gan bija citādi piemēri, kad pacienti dažādi reaģē uz ārsta labi domātu aicinājumu šo testu veikt." Ancāne pauda cerību, ka informatīvā kampaņa varētu situāciju uzlabot.

"Gadu gaitā ir ļoti mainījies HIV pozitīvu pacientu profils. Tie vairs nav pārsvarā intravenozo narkotiku lietotāji un geji. Pašlaik tā vairāk ir heteroseksuālu, seksuāli aktīvu cilvēku slimība. Tie lielākoties ir cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, visbiežāk vīrieši, bet, protams, arī sievietes. Šie cilvēki ir strādā, mācās, veido ģimenes, būtībā ne ar ko neatšķiras no pārējiem," atklāj Januškeviča.

Infektoloģe stāsta, ka ārstu kabinetos bieži notiek traģēdijas, kad par inficēšanos ar HIV uzzina cilvēki, kas par šādu varbūtību nav pat iedomājušies. "Gadās, ka sieviete par inficēšanos uzzina grūtniecības laikā. Viņa ir izveidojusi ģimeni, pieteicies bērniņš, sieviete stājas grūtniecības uzskaitē, veic HIV testu, kas ir obligāts visām grūtniecēm, un tas izrādās pozitīvs," nopūšas ārste.

Pērn Latvijā reģistrēti 442 jauni HIV pacienti. Šogad līdz septembrim – 265. Lai gan daži simti jaunu pacientu gadā neizklausās dramatiski daudz, jāsaprot, ka uz Latvijas nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju šis skaitlis ir liels, turklāt nav zināms, cik pacientu par inficēšanos nezina.

"Situācija Latvijā HIV/AIDS izplatības ziņā faktiski ir dramatiska. "Iekarojam" pirmo vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklātu AIDS gadījumu un otro vietu – pēc jaunatklātu HIV gadījumu skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, piekāpjoties vien Igaunijai," norāda daktere Januškeviča.

Latvijā HIV infekcijas lielākais perēklis pašlaik ir Rīga, kam seko Jūrmala un Ventspils. "Rīgā HIV inficēts ir katrs divsimtais, bet Jūrmalā – katrs trīssimtais cilvēks. Ja mēs nedaudz pafantazējam, sanāk, ka Rīgā katrā daudzstāvu mājas kāpņutelpā ir vismaz viens HIV pozitīvs cilvēks," situāciju ieskicē Januškeviča.

Ārste stāsta, ka cilvēkiem bieži ir maldīgs priekšstats par to, kāds izskatās HIV inficēts cilvēks. Patiesība ir tāda, ka nav pazīmju, kas HIV pozitīvu cilvēku vizuāli atšķirtu no citiem. Šis cilvēks var būt jebkāda vecuma, no jebkura sociālā slāņa, ar jebkādu izglītības līmeni…

"Vīriešiem parasti šķiet, ja sieviete ir skaista un kopta, viņai nevar būt HIV. Patiesībā tu nevari būt pārliecināts, ka viņai nav šīs infekcijas. Seksuāli aktīviem cilvēkiem pirms jaunu attiecību uzsākšanas labāk abiem aiziet pārbaudīties, ņemot arī vērā inkubācijas periodu," piekodina Januškeviča.

Liela problēma ir tā, ka HIV infekcijai nav nekādu specifisku simptomu. Daļai cilvēku vienu vai divas nedēļas pēc inficēšanās parādās gripai līdzīgi simptomi, bet citiem simptomu nav vispār.

"Var būt paaugstināta temperatūra, drebuļi, klepus, var būt arī galvassāpes, kaulu laušana un muskuļu sāpes. Cilvēks visbiežāk nodomā, ka saķēris gripu vai vienkārši saaukstējies, un ļoti bieži pie ārsta nemaz neaiziet, jo tas nav tik smags stāvoklis. Temperatūru mēs visi mākam nosist uz leju," saka infektoloģe Inga Januškeviča (attēlā). "Un, ja arī aiziet, ģimenes ārstam ir grūti aizdomāties, ka cilvēks ir inficējies ar HIV, it īpaši, ja pacients nāk no labas ģimenes, mācās vai strādā."

Visi šie simptomi dažu dienu laikā pāriet (ja vispār bijuši), un turpmākos 5 līdz 10 gadus HIV inficētais jūtas un izskatās pilnīgi vesels, taču HIV viņa organismā klusi vairojas.

"Cilvēks, neko nenojaušot, mierīgi dzīvo tālāk, turpinot savus darbus un arī nedarbus. Nelaime tāda, ka šis latentais periods ir diezgan ilgs. Iedomājieties, cik viens seksuāli aktīvs cilvēks 5–10 gadu laikā var inficēt citas personas? Protams, ja vien nelieto prezervatīvu," saka Januškeviča.

"Tuberkulozes ietekmē cilvēkam ir vājums, viņš nokrītas svarā, sūdzas, ka grūti elpot un ir klepus. Tik smagā stāvoklī viņš ir spiests aiziet pie ģimenes ārsta. Dakteris parasti aizsūta uz plaušu rentgenu, rodas aizdomas par tuberkulozi un cilvēks tiek nosūtīts pie attiecīgā speciālista, kas parasti nozīmē arī analīzi uz HIV. Bet tas jau ir vēlīni, parasti 5–10 gadus pēc inficēšanās brīža. Mēs ļoti cīnāmies par to, lai HIV infekciju biežāk atklātu, kad simptomu vēl nav, jo, kad tie parādās, ārstēšana jau ir daudz sarežģītāka. Pacientam bieži attīstās atipiska pneimonija, ilgi jāārstējas stacionārā un viņš nav darbspējīgs."

Ja HIV konstatē savlaicīgi, cilvēks var turpināt dzīvot pilnīgi normālu dzīvi – strādāt, mācīties, veidot ģimeni. "Ja cilvēks lieto medikamentus, viņa asinīs vīrusa ir ārkārtīgi maz un viņš praktiski nav infekciozs. Līdz nullei gan mēs šo vīrusu iznīcināt nevaram, bet tuvu tam. Katrā ziņā šāds cilvēks nav bīstams sabiedrībai, un, sekojot ārsta rekomendācijām, pat var radīt pilnīgi veselu bērnu. HIV šodien vairs nav nāves spriedums. Arī, ja jauna sieviete inficējas ar HIV, tās nav dzīves beigas – viņa var būt laimīga privātajā dzīvē un kļūt par mammu," iedrošina Januškeviča.

HIV diagnozi apstiprina tikai Latvijas Infektoloģijas centrā, bet Latvijā ir daudz vietu, kur veikt HIV testu. Viena no iespējām – HIV profilakses punkti, kas atrodas daudzās vietās Latvijā un kur ikviens var bez maksas veikt HIV eksprestestu un saņemt speciālista konsultāciju. Atbilde ir gatava 20 minūšu laikā un, ja ir pagājis loga periods, tests ir ļoti precīzs. HIV profilakses punktos nav jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un var neteikt savu vārdu. Informācija par HIV profilakses punktiem Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Ar informatīvo akciju "#Reizigadā" arī ģimenes ārsti tiek aicināti mudināt savus pacientus veikt HIV testu, īpaši, ja ir kāda indikācija. Jo ģimenes ārsti ir tie, pie kuriem pacienti vēršas visbiežāk, kuriem parasti visvairāk uzticas un par sevi atklāj.

"70–80 procentus no visām vizītēm pacienti veic pie ģimenes ārstiem, un ģimenes ārsts parasti ir pirmais cilvēks, ar ko cilvēks saskaras. Šķiet loģiski, ka mums būtu jābūt tiem, kas visbiežāk atrod HIV infekciju, tomēr tā nav. Lielākā daļa cilvēku to ļoti mērķtiecīgi atrod Infektoloģijas centrā, nevis pie sava ģimenes ārsta, kas norāda, ka te ir kaut kādas problēmas," informatīvās kampaņas atklāšanas pasākumā atzina ģimenes ārsts Andris Baumanis (attēlā).

"Es strādāju Rīgā un, ja Rīgā uz katriem 200 cilvēkiem ir jābūt vienam HIV inficētam cilvēkam, tad sanāk, ka manā praksē, kur ir ap 2000 pacientu, vajadzētu būt kādiem 10. Bet man ir tikai divi, kas man liek aizdomāties, ka astoņus varbūt esmu palaidis garām."

HIV testa cena gan nav liela – vien 3,41 eiro, tomēr dakteris prognozē, ka ne visi pacienti būtu gatavi šādu summu atvēlēt, it īpaši, ja pašiem nav aizdomu, ka varētu būt inficējušies.

Baumanis saka, ka nebūtu arī viegli izšķirties, kuriem pacientiem HIV testu ieteikt veikt un kuriem – ne. "No diviem manas prakses HIV inficētajiem pacientiem neviens nav jauns, neviens nav narkotiku lietotājs, neviens nav cilvēks, kuram bijis ļoti daudz seksuālo kontaktu. Abos gadījumos HIV infekcija tika atklāta pilnīgi nejauši, jo šāda diagnoze, godīgi sakot, bija pats pēdējais, par ko varēja iedomāties. Maska, aiz kuras šī slimība slēpjas, var būt ļoti liela un sarežģīta."

Vēršoties pie saviem kolēģiem, Baumanis saka: "Ja pacients bieži saaukstējas vai viņam ir kaut kādas veselības problēmas, kuru iemeslu meklējot, jau veikti dažādi dārgi izmeklējumi, bet nekas tā arī nav atrasts, tiešām ir vērts nozīmēt HIV testu."

Baumanis piebilst, ka ģimenes ārstu institūcija tiešām būtu tā, kas vislabāk varētu palīdzēt apzināt HIV infekcijas skartos, un, iespējams, HIV testam vajadzētu kļūt par rutīnas izmeklējumu, ja vien tam sekotu valsts finansējums. "Ja mēs rutīnā sāksim nozīmēt šo analīzi vecuma grupai no 20 līdz, teiksim, 50 gadiem, un no valsts puses nedabūsim pa pirkstiem par budžeta līdzekļu pārtērēšanu, tad tas, protams, būs visefektīvākais variants, jo pie ģimenes ārsta pacienti dodas visbiežāk – pacientiem vajag dažādas izziņas, profilaktiskās apskates, sanitārās grāmatiņas. Ģimenes ārstam nav problēmu ielikt vienu krustiņu vairāk analīžu norīkojumā."