misc - 1733
Foto: Reuters/Scanpix

Smēķēšana nereti tiek pretstatīta pārmērīgai alkohola lietošanai kā mazāks ļaunums veselībai, taču, vienkopus paraugoties uz visu iespējamo veselības problēmu buķeti, ko var izraisīt smēķēšana, top skaidrs, ka, iespējams, ir pat otrādi. Šad tad iemalkot glāzi vīna ārsti pat iesaka, kamēr reizēm uzvilkt dūmu gan netiek rekomendēts. Bet nav jau nozīmes mērīt, kurš kaitīgais ieradums ir sliktāks. Skaidrs ir viens – labāk atturēties gan no smēķēšanas, gan pārmērīgas alkohola lietošanas.

Liela daļa smēķētāju uzskata, ka nelāgo netikumu iespējams pilnībā kompensēt ar veselīgu uzturu un sportošanu, tomēr tie ir maldi. Lai arī veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīgi faktori kopējās labsajūtas veicināšanai, pētījumi pierāda, ka tie nemazina smēķēšanas radītos riskus veselībai.

Lūk, būtiskākās veselības problēmas un izskata izmaiņas, ar ko draud smēķēšana!

Mati:

  • pastiprināta matu izkrišana;
  • čūlu veidošanās galvas matainajā daļā.

Dzirde:

  • dzirdes zudums;
  • vidusauss iekaisuma risks.

Acis:

  • katarakta;
  • paātrināta acs tīklenes dzeltenā plankuma vecuma distrofija.

Zobi un mutes dobums:

  • zobu dzeltēšana un bojāšanās;
  • smaganu iekaisums un asiņošana;
  • slikta elpa.

Elpošanas sistēma:

  • plaušu emfizēma (pārmērīga gaisa uzkrāšanās plaušās);
  • hronisks bronhīts;
  • HOPS (hroniska ostruktīva plaušu slimība);
  • mokošs klepus;
  • astmas un astmas simptomu pastiprināšanās.

Āda:

  • pāragra ādas novecošanās, grumbu veidošanās;
  • lēna brūču dzīšana.

Sirds un asinsvadu sistēma:

  • paaugstināts hipertensijas un infarkta risks;
  • kāju artēriju, vēnu un nervu hronisks iekaisums, kas var veicināt gangrēnu.

Vēzis:

  • plaušu vēža un citu audzēju risks: smēķēšana var veicināt mēles, mutes vai siekalu dziedzeru, barības vada, balsenes, kuņģa, urīnpūšļa, dzimumlocekļa, aizkuņģa dziedzera, taisnās zarnas, dzemdes un dzemdes kakla audzēja attīstību.

Reproduktīvā sistēma:

  • spontāna aborta vai iedzimtu defektu risks;
  • impotences risks;
  • pāragra menopauze.

Informācija no Slimību profilakses un kontroles centra veidotā informatīvā materiāla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!