Vai esi domājis, kāpēc daži cilvēki saaukstēšanās sezonā slimo vienā slimošanā, kamēr citiem saaukstēšanās vīrusi it kā met līkumu? Saslimsi vai nē – tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik efektīvi strādā tava imūnā sistēma. Ir dažādi faktori, kas to var novājināt, piemēram, nepiemērota apģērba izvēle un nosalšana, laika ekonomēšana uz miega rēķina un nepilnvērtīgs uzturs, bet labā ziņa ir tāda, ka lielāko daļu no tiem mēs varam novērst. "Rutks" apkopoja ieteikumus, kā varam palīdzēt imūnajai sistēmai cīņā ar saaukstēšanās vīrusiem, kas aizvien aktīvāk sāk cirkulēt sabiedrībā, un kādas kļūdas nepieļaut, to neapzināti padarot vāju.
1. Biežāk uzturies svaigā gaisā
Lai arī laiks kļūst vēsāks, centies vismaz pusstundu atvēlēt pastaigai! Svaigs gaiss nenoliedzami stiprina imunitāti, vēl vairāk – izkustēšanās svaigā gaisā! Svaiga gaisa ietekmē organismā pieaug neirofilo leikocītu un monocītu daudzums – tās ir imūnšūnas, kas nonāvē vīrusus. Līdz ar to, protams, imūnsistēma strādā efektīvāk, un iespēja saaukstēties ir mazāka. Neaizmirsi arī regulāri vēdināt telpas, kur ilgstoši uzturies.
2. Kārtīgi izgulies
Viena nakts, kad nav sanācis izgulēties, lielu skādi nenodarīs, bet ar nosacījumu, ja nākamajā izgulēsies labi. Taču pastāvīgs miega trūkums gan ievērojami pasliktina organisma dabiskās aizsargspējas.
Kārnegija un Melona Universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka, guļot mazāk nekā septiņas stundas diennaktī, iespējamība saaukstēties gandrīz trīskāršojas.
3. Ēd veselīgi un daudzveidīgi
Nepilnvērtīga uztura gadījumā organismam trūkst nepieciešamās vielas un, protams, cieš arī imūnā sistēma. Tādēļ iekļauj savā ēdienkartē vairāk dārzeņu, augļu, ogu un riekstu – it īpaši tagad, kad pieejams tik daudz vietējo rudens velšu. Biežāk ēd zivis, jogurtu un sēnes – šie produkti satur daudz vērtīgu vielu un lieliski stiprina imunitāti!
Saaukstēšanās un gripas sezonā vēlams biežāk ēst fitoncīdus jeb tā dēvētās dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus un sīpolus. Tā palīdzēsi savai imūnsistēmai tikt galā ar dažādiem nevēlamiem mikroorganismiem, ja tiem tomēr izdevies iekļūt organismā.
4. Atrodi laiku atpūtai un relaksācijai
Ja kārtīgi strādā, tikpat svarīgi ir arī kārtīgi atpūsties! Izdegšana un stress ievērojami vājina organisma aizsargspējas un paaugstina tā uzņēmību pret saaukstēšanās vīrusiem.
Katram kādreiz gadās pārstrādāties. Ja pēc tam labi atpūšas, viss ir kārtībā. Taču, ja darbadienās strādā teju līdz naktij un arī brīvdienās neatiet no virpas, spēki pamazām izsīkst, cilvēks sāk biežāk slimot. Tas liecina, ka imunitāte sašķobījusies. Sev piemērotāko relaksācijas paņēmienu katrs atradīs pats – tā var būt, piemēram, pasēdēšana pirtiņā, relaksācija vannā, teātra izrādes baudīšana vai patīkama masāža!
5. Regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm
Ja lielāko dienas daļu pavadi pie datora, bet vakarā – gulšņājot dīvānā, gausa kļūst arī tava imunitāte. Tādēļ neaizmirsti par fiziskajām aktivitātēm! Garākai pastaigai, nūjošanai vai skriešanai laiku var atrast jebkurš, jo nav jāpielāgojas noteiktam nodarbību grafikam sporta klubā, bet var izskriet laukā jebkurā brīvā brīdī.
Katrā ziņā – necenties ekonomēt laiku uz fizisko aktivitāšu rēķina. Rezultāts būs pretējs – laika kļūs vēl mazāk, jo mazkustīga dzīvesveida ietekmē cilvēks kļūst gausāks, domāšana nestrādā vairs tik raiti.
Fiziskās aktivitātes palielina gan skābekļa, gan leikocītu līmeni organismā, kas nozīmē – spēcīgākas organisma dabiskās aizsargspējas.
6. Apmeklē pirti
Ideāli, ja reizi nedēļā vari pakarsēties pirtiņā – tas ir lielisks veids organisma dabisko aizsargspēju stiprināšanai! Pirts uzlabo asins cirkulāciju ķermenī, veicinot šūnu apgādi ar barības vielām un organisma attīrīšanos no toksīniem.
7. Atsakies no kaitīgiem ieradumiem
Diez vai vēl jāskaidro, ka gan smēķēšana, gan alkohola lietošana pasliktina imunitāti. Lai organisms labāk pretotos dažādiem vīrusiem, atsakies no šiem kaitīgajiem ieradumiem. Ja tomēr vēlies kādu reizi iemalkot vīnu vai citu grādīgu dzērienu, atļauj to sev, taču – ne bieži un nelielās devās!
8. Vairāk smaidi un smejies
Smejoties organisms atslābinās un izdalās tā dēvētie laimes hormoni endorfīni. Gan atslābināšanās, gan prieka hormoni uzlabo imunitāti! Nav par ko smieties? Noskaties kādu labu komēdiju vai uzrīko anekdošu vakaru ar draugiem!
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Health", "WebMd" un "Medicaldaily".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
