Arī tev noteikti ir gadījies stundām nomocīties ar kādu darbu tā, ka šķiet, smadzenes no pārpūles kūp, bet vienalga darāmajam vēl neredz ne gala, ne malas. Kad jūties tik izsmelts, nez kāpēc rodas nepārvarama vēlme notiesāt ko ne pārāk veselīgu – ieslidināt roku gardu čipsu pakā, iekosties milzīgā, sulīgā burgerā vai nokraukšķināt paciņu ar cepumiem (kas nu kuram vairāk iet pie dūšas). Arī ar tevi tā mēdz notikt? "Prevention" autori skaidro, kāpēc stresa iespaidā ķeramies pie ēdiena, un atklāj zinātniski pierādītu veidu, kā negausīgo našķošanos apturēt.
Ko tur liegties, pārpūles un pārdzīvojumu iespaidā daudzi no mums meklē ko garšīgu, jo tas ir ātrs un efektīvs veids, kā acumirklī justies labāk. Nelaime tāda, ka lielākoties ķeramies tieši pie tā dēvētā "džankfūda" jeb pārtikas produktiem ar zemu uzturvērtību, bet tajā pašā laikā – daudz kalorijām. Kur slēpjas to vilinājums? Šie produkti visbiežāk ir velnišķīgi garšīgi, tāpēc, tos baudot, cilvēks kaut uz mirkli var novērst domas no stresu raisošajām grūtībām un nomierinās. Diemžēl tie ir arī ļoti barojoši, un, ja bieži sevi uzmundrina, ķeroties pie "džankfūda", tajā pašā laikā ar fiziskajām aktivitātēm esot sliktās attiecībās, tu jau pats saproti, ka tas draud ar lieko svaru.
Labā ziņa ir tāda, ka zinātnieki, iespējams, ir atraduši veidu, kā novērst tieksmi pēc "džankfūda" brīžos, kad jūties pārguris vai moka stress. Sliktā ziņa ir tāda, ka šis veids tev, visticamāk, nepatiks. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts izdevumā "Medicine & Science in Sports & Exercise", tās ir fiziskās aktivitātes.
Un te nu sākās pats interesantākais. Tās grupas dalībnieki, kuri pēc testa izpildes atpūtās, katrs apēda aptuveni par 100 kilokalorijām mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt dalībnieki, kuri pēc garīgā darba izkustējās, apēda aptuveni par 25 kilokalorijām mazāk nekā iepriekšējā reizē. (Jāpiebilst, ka fizisko aktivitāšu laikā viņi arī sadedzināja kalorijas.)
Veicot garīgi smagu darbu, smadzenes patērē daudz enerģijas, un tad, kad enerģijas resursi sāk izsīkt, smadzenes grib būt drošas, ka tie tiks papildināti, "Prevention" skaidrojis vadošais pētnieks, psiholoģijas doktors Viljams Nevmeijers. Tas arī ir iemesls, kādēļ uznāk kāre mesties virsū XXL izmēra čipsu pakai.
Savukārt, kad tu sporto, muskuļos veidojas un asinsritē nokļūst pienskābe. "Viegli pieejamais laktāts kalpo kā enerģijas avots smadzenēm," skaidro Nevmeijers. Tā kā smadzeņu vajadzība pēc papildu enerģijas tiek apmierināta, cilvēku pārstāj mocīt nepārvaramā kāre kaut ko iebāzt mutē.
Tas viss izklausās lieliski, izņemot 15 minūtes intensīvu fizisku aktivitāšu, ko sēdoša darba darītājiem ir grūti iekombinēt savas spraigās darba dienas viducī. Vai varētu pietikt ar kaut ko ne tik ļoti svīst liekošu, piemēram, enerģisku pastaigu apkārt biroja ēkai? Nevmeijers to centīsies noskaidrot. Bet tikmēr nav ne mazākā iemesla, kādēļ tu pats to nevarētu izmēģināt. "Iespējams, ar īsu pastaigu iesākumam pilnībā pietiktu, lai novērstu tavu uzmanību un atturētu no našķošanās," saka Neveijers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
