Plastiskā operācija vēderam – kad tā var noderēt un kas tajā bīstams

Konsultē Mikroķirurģijas centra speciāliste, plastikas, rokas un mikroķirurģe Anda Gaile.

Vecākie ziņojumi par vēdera priekšējās sienas korekcijas operāciju nāk no 1899. gada, kad dakteris Kellijs (Kelly) ASV veica pirmo šāda veida operāciju. Protams, gadu gaitā šī operācija ir piedzīvojusi evolūciju, ļaujot efektīvāk sasniegt vēlamo rezultātu, turklāt atstājot mazākas pēdas par padarīto.

Ja jautāsi, kāpēc vispār tiek veikta vēdera priekšējās sienas korekcija (ādas krokas korekcija vēdera lejasdaļā), tad vērts atzīmēt biežākos iemeslus:

1. masīvs ķermeņa svara zudums,
2. pēc grūtniecības,
3. liels liekais svars, kā rezultātā zem ādas krokas veidojas izsutumi un ādas iekaisumi.

Mikroķirurģe Gaile atzīmē, ka pirms operācijas veikšanas ir svarīgi uzzināt pacienta medicīnisko anamnēzi (pārslimotās un esošās saslimšanas, veiktās operācijas, traumas, jo īpaši vēdera rajonā), kā arī svara izmaiņas dzīves laikā un izvērtēt vēdera priekšējās sienas anatomisko veselumu.

Pastāv daudz dažādu abdominoplastikas operācijas modifikāciju, kuras savā starpā atšķiras ar griezienu un sekojošo rētu lokalizācijas vietu. Izmantojamo abdominoplastikas tehnikas veidu nosaka pēc:

1. vēdera priekšējās sienas liekās ādas-zemādas krokas apmēra gan horizontālā, gan vertikālā plaknē,
2. liekās ādas-zemādas krokas lokalizācijas virs un/vai zem nabas līmeņa,
3. taukaudu un liekās ādas daudzuma savstarpējās attiecības,
4. nabas, linea alba (saistaudu daļa starp vēdera priekšējiem gareniskajiem muskuļiem) anatomiskā veseluma un izmaiņām.
5. iepriekš veiktajām operācijām un rētām,
6. vai operācija tiek kombinēta ar citām estētiskajām operācijām.

Ņemot vērā visus augstākminētos faktorus, katram pacientam plastikas ķirurgs iesaka viņam vispiemērotāko operāciju. Kā jebkurai operācijai arī šai ir sastopamas komplikācijas, kuras iedala vispārējās ķirurģiskās komplikācijās (kā infekcija, hematomas u.c.) un specifiskās, proti, šai operācijai raksturīgākās komplikācijas. To iespējamību un procentuālo biežumu nosaka gan pacienta vispārējais veselības stāvoklis, gan kaitīgie ieradumi.

Ir pierādīts, ka pacientiem, kam ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks par 30, ķirurģisko komplikāciju iespējamība vidēji pieaug par 5–10 procentiem. Pirms izlemt par operāciju ir būtiski izvērtēt visus individuālos faktorus.

Primārais pēcoperācijas periods, vidēji ilgst trīs līdz četras nedēļas, t.i., periods, kurā pacientam jāievēro ārsta noteiktās rekomendācijas. Veicama regulāra brūču apdare (vēlams sava ārstējošā ārsta uzraudzībā). Operācijas zonā novērojama tūska, zemādas asinsizplūdumi. Operācijas laikā brūcē tiek atstātas drenāžas (speciālas caurulītes), lai novērstu lielu hematomu un seromu uzkrāšanos. Dažām pacientēm seromu veidošanos novēro vairākas nedēļas pēc operācijas, šādos gadījumos veic to punkciju un atsūkšanu. Ideālā variantā visas pēcoperācijas manipulācijas būtu jāveic ciešā sadarbībā ar ārstējošo ārstu.

Laikus neveikta pareiza pēcoperācijas aprūpe un rekomendāciju neievērošana paaugstina komplikāciju rašanos, kā arī var negatīvi ietekmēt estētisko rezultātu. Ārsta un pacienta cieša sadarbība, savstarpējā cieņa un uzticēšanās ir būtisks stūrakmens labu rezultātu iegūšanai. Galējais estētiskais rezultāts vērtējams pēc sešiem mēnešiem.