Ērces rudenī kļuvušas divtik aktīvas

Šogad līdz septembra beigām Latvijā reģistrēti 165 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, kas ir par 58 vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt saslimstība ar ērču pārnēsāto Laimas slimību nedaudz samazinājusies – šogad saslimuši 299, bet bērn šajā laikā – 351 cilvēks. Tāpat šogad augusi saslimstība ar ērlihiozi, ar ko inficējušies 30 cilvēki, bet pērn šajā laika posmā – 21, liecina SPKC informācija.

Šī gada pirmajā pusē ērču aktivitāte kopumā bijusi augstāka nekā pērn, bet jūlijā un augustā šogad ilgāk nekā parasti novērots ikgadējais ērču aktivitātes kritums, kas ilga vismaz līdz septembra sākumam. Tas varētu būt skaidrojams ar ilgstošajiem lietiem vasaras beigās. Ērču ikgadējo aktivitāti ietekmē klimatiskie apstākļi un citi faktori.

Pēdējo deviņu gadu laikā augstākā Ixodes sugas ērču aktivitāte Latvijā novērota 2010.–2012. gadā; šajos gados bija vērojams arī ērču encefalīta un Laimas slimības gadījumu skaita pieaugums, bet pēdējos trīs gados gan ērču aktivitātei, gan cilvēku saslimstībai ir tendence samazināties, norāda SPKC speciālisti.

Tomēr jāpatur prātā, ka ērču aktivitāte var būt visai neprognozējama – mierīgākiem gadiem var sekot gadi ar aktivitātes kāpumu, un arī ērču inficētība ar veselībai ļoti bīstamo ērču encefalīta vīrusu Latvijā ir kopumā augsta – pēc SPKC datiem inficētas ir līdz 30 procentiem ērču, atgādina Ārija Stalbova, vakcinācijas centra "Bowarin" vadītāja.

"Lai smagi saslimtu, pietiek ar vienu vienīgu ērci, kas var būt tik sīka, ka cilvēks tās piesūkšanos pat nepamana," uzsver Stalbova. Turklāt jāatceras, ka siltie rudeņi un ziemas ir krietni pagarinājuši ērču aktivtātes periodu – tās vēlāk dodas gulēt un agrāk mostas, kas nozīmē, ka risks nonākt kontaktā ar inficētu ērci un saslimt pieaug.

Kaut gan tradicionāli aktīvākais vakcinācijas laiks pret ērču encefalītu ir pavasaris, vakcinācija turpinās arī patlaban. "Tas ir novecojis mīts, ka vakcinācija pret ērču encefalītu ir jāveic tikai ziemā. Mūsdienu vakcīnas droši ļauj iegūt imunitāti visa gada garumā," uzsver Stalbova.

Ja vakcināciju veic patlaban, izvēloties parasto vakcinācijas shēmu, otrā vakcīnas deva jāievada viena līdz trīs mēnešu laikā pēc pirmās devas, kas nodrošina imunitāti uz gadu, bet trešā vakcīnas deva jāievada 9–12 mēnešus pēc otrās devas.