Septiņi izplatīti iemesli, kāpēc mēdz pievilt atmiņa  (2)

Katram reizēm gadās kaut ko aizmirst, un tas ir pilnīgi normāli, taču, ja atmiņa pieviļ vairākas reizes dienā, vajadzētu meklēt cēloni. Nekrīti panikā: hroniska aizmāršība ne vienmēr nozīmē Alcheimera slimību! Patiesībā ir vesela rinda iemeslu, kāpēc atmiņa mēdz izspēlēt negantus jokus.

Iepazīsties ar "Prevention" piedāvātajiem iemesliem un padomā, vai kāds no tiem varētu būt tavas aizmāršības cēlonis!

"Ja tu esi noraizējies par savu atmiņu, viena no pirmajām lietām, ko darīt, ir kopā ar ārstu pārskatīt tevis lietoto medikamentu sarakstu," portālam "Prevention" skaidro neirofizioloģe un Stenfordas Universitātes Medicīnas skolas neiroloģijas pasniedzēja Lorēna Draga (Lauren Drag). Vairāki recepšu un arī bezrecepšu medikamenti var nelabvēlīgi iespaidot atmiņu, norāda Draga. Saraksta galvgalī ir antiholīnerģiski līdzekļi, kas bloķē neirotransmitera acetilholīna izdali, tādēļ var būt cēlonis aizmāršībai. Šāda iedarbība ir dažiem vecās paaudzes antihistamīna (pretalerģijas) medikamentiem, zālēm, ko lieto atviļņa slimības ārstēšanai, medikamentiem pret muskuļu krampjiem, kā arī atsevišķiem antidepresantiem.

Atmiņas traucējumus var izraisīt arī dažas asinsspiedienu normalizējošas, nomierinošas, kā arī pretsāpju zāles. Šī blakusparādība vienmēr tiek norādīta zāļu instrukcijā.

Ja tev ir aizdomas, ka tavu atmiņas traucējumu vaininieks varētu būt kāds medikaments, konsultējies par to ar savu ārstu un pajautā, varbūt tam ir alternatīva bez šāda blakusefekta.

Kad tevi kaut kas nomāc, ir grūti koncentrēties uz notiekošo šeit un tagad, kas vēlāk tā atcerēšanos padara praktiski neiespējamu. Ir zināms, ka depresijas skartajiem ir izmainīti ķīmiskie procesi smadzenēs, bet daktere Draga "Prvention" norāda, ka depresija var pat izmainīt dažas smadzeņu daļas. "Pētījumi liecina, ka tā ir saistīta ar izmaiņām atsevišķu smadzeņu reģionu izmērā un funkcijās, kas var ietekmēt atmiņu, domāšanas ātrumu, spējas koncentrēties un risināt problēmas," tā Draga.

Stress bieži izjauc smadzeņu mēģinājumus noglabāt atmiņā kādu informāciju. Tāpēc adrese, kura tev tikko nosaukta, var "izskriet" no galvas, pirms esi paguvis sameklēt pildspalvu un to pierakstīt.

"Cilvēkam, kurš jūtas satraukts, var būt grūtības izsekot līdzi sarunai, jo tajā pašā laikā viņš prāto par to, kas radījis stresu," norāda Draga. Vissliktāk, ja stress moka ilgstoši. Tas var nopietni ietekmēt smadzeņu darbību ilgstoši paaugstinātā stresa hormonu līmeņa dēļ, skaidro Draga.

Mūsdienās steiga un nebeidzama skriešana kā vāverei ritenī ir daudzu ikdiena, un tas viss nereti iet roku rokā ar pastāvīgu stresu. "Vairāku darbu darīšana vienlaikus, palikšana nomodā līdz vēlai naktij, lai pabeigtu darbus, aizmiršana par fiziskajām aktivitātēm un nepilnvērtīgs uzturs – tas viss var veicināt aizmāršību," stāsta Draga.

Tas, ka naktī pavadi gultā astoņas vai pat vairāk stundas, vēl nenozīmē, ka pilnvērtīgi atpūties. Nemaz nerunāsim par tiem, kuri miegam velta pārāk maz laika. Zinātnieki atklājuši, ka tiem, kuri guļot mazāk laika pavada dziļajās miega fāzēs, atmiņas traucējumi sagādā raizes biežāk. Labā ziņa? Reizēm viss, kas nepieciešams, lai smadzenes atjēgtos, ir aša nosnaušanās. Pat nieka sešas minūtes ilgs snaudiens dienas vidū var visu mainīt uz labo pusi, norāda Draga.

Ja dienas gaitā jūties noguris un atmiņa pieklibo, kaut arī naktī guli gana ilgi un arī pa dienu šad tad nosnaudies, pārbaudi veselību, vēršoties pie miega slimību speciālista. "Piemēram, miega apnojas iespaidā smadzenes miega laikā nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tādēļ cieš atmiņa un domāšanas spējas," saka daktere Draga.

Tu zini, ka alkohola lietošana var traucēt spriestspējai, bet tā var novest arī pie atmiņas traucējumiem, īpaši tas attiecas uz tiem, kas ar iedzeršanu krietni šauj pār strīpu. Pētnieki nonākuši pie interesanta secinājuma, ka atturēšanās no alkohola lietošanas lieliem grādīgo dzērienu cienītājiem organisma attīrīšanās periodā var izraisīt īslaicīgu atmiņas un domāšanas spēju pasliktināšanos, norāda Draga. Daži cilvēki – lielākoties alkoholiķi mūža garumā – tā arī nekad neatgūst domāšanas asumu un labu atmiņu. Bet lielākoties "migla" domāšanā un atmiņas traucējumi ar laiku izzūd. Tie gan var ilgt arī nedēļām un mēnešiem.

Jebkura slimība, kas var nelabvēlīgu ietekmēt smadzeņu asinsapgādi, piemēram, diabēts, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, var izraisīt atmiņas traucējumus. Vairogdziedzera, aknu un nieru darbības traucējumi un pat parasta urīnceļu infekcija var sašūpot atmiņu.

Reizēm, kad neizdodas atrast iemeslu, vainīgs izrādās B12 vitamīna trūkums organismā. Ja, veicot asins analīzi, atklājas, ka tā līmenis tiešām ir pārāk zems, var palīdzēt ar B12 vitamīnu bagātīgu produktu iekļaušana uzturā vai to saturoša vitamīnu kompleksa lietošana.

Tāpat kā ar gadiem cilvēka sejā iezogas krunkas un nolietojas locītavas, noveco arī smadzenes. Alcheimera slimība visbiežāk skar seniorus pēc 65 gadu vecuma, bet viegla aizmāršība ir ļoti izplatīta arī agrākā vecumā. Tādēļ nekrīti panikā, pamanot, ka kļūst aizvien grūtāk apgūt kaut ko jaunu vai atminēties kādu vārdu, ko gribi pateikt. Fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un aktīva komunikācija var palīdzēt saglabāt skaidru prātu un labu atmiņu ilgāk.

Kā saprast, vai tava aizmāršība ietilpst normas robežās vai arī ir pamats satraukumam? Ja atmiņas traucējumi būtiski ietekmē tavu ikdienas dzīvi, ir vērts pārbaudīt savu veselību, vēršoties pie ārsta.

"Kāds gadījums, kad pazaudē ceļu vai nogriezies nepareizi, braucot pa jaunu maršrutu, nav nekas neparasts. Bet, ja tu regulāri apmaldies, braucot pa pazīstamu maršrutu, aprunājies ar savu ārstu," mudina Draga.