Kā atklāt un kontrolēt epilepsiju? Krītamās kaites ārstēšanas padomus sniedz neirologs

Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas slimība, kad galvas smadzeņu nervu šūnu īslaicīgu darbības traucējumu rezultātā rodas epileptiskās lēkmes. Epilepsija var skart ikvienu - to var pārmantot ģenētiski, kā arī var iegūt pēc pārciesta smadzeņu bojājuma (traumas, infekcija, audzējs, insults, neārstētu slimību rezultātā). Epileptiska aktivitāte var skart dažādas galvas smadzeņu zonas, līdz ar to arī tās izpausmes katrā gadījumā var būt atšķirīgas. Piemēram, ja lēkme rodas galvas smadzeņu rajonā, kas ir par redzi atbildīgajā rajonā – tad izjutīs redzes traucējumus, ja par kustībām atbildīgajā rajonā – sāksies krampji.

Lēkmes var ietekmēt arī citas kognitīvās funkcijas. Tomēr visbiežākās epilepsijas izpausmes ir ekstremitāšu muskulatūras raustīšanās, novērojams arī samaņas zudums. Reizēm slimības izpausmes ir grūtāk pamanāmas un atpazīstamas – ir tikai īslaicīga apziņas izslēgšanās, galvas reibonis, realitātes uztveršanas grūtības, viegli krampji, sastingums uz dažām sekundēm un ģībonis. Lēkmes beidzas tikpat pēkšņi kā sākušās, bet slimniekam līdz dažām stundām ilgi var saglabāties apjukums vai citi neiroloģiski traucējumi.

Pasaulē joprojām valda daudz aizspriedumu par epilepsiju – to mēdz uztvert kā psihisku traucējumu, kas ir maldīgi. No aizspriedumiem cieš gan pacienti, gan viņu ģimenes locekļi. Daudzi epilepsijas slimnieki baidās zaudēt darbu un tapt atstumti, viņiem nākas izlikties, slēpties un neatklāt savu slimību, reizēm laikus neuzsākot ārstēšanos, zina stāstīt neirologs.

Lēkmes gadījumā obligāti ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un jāpaliek kopā ar epilepsijas slimnieku līdz brīdim, kad lēkme beidzas, lai krampju laikā epileptiķis nesavainojas. Ja cilvēks jau ir nokritis, viņš nav jāstutē sēdus vai jācenšas ierobežot viņa kustības lēkmes laikā, bet, iespējams, tikai jāpagriež uz sāna, zem galvas un ķermeņa paliekot mīkstas drēbes, saka Jānis Mednieks. Lēkmes laikā epileptiķis var zobos iekost mēli, taču neprasmīgs mēģinājums to atbrīvot var beigties tikpat bēdīgi – viņš zobus iecirtīs palīga pirkstos. Dažādie priekšmeti, ko mēdz likt mutē mēles pasargāšanai, nopietni draud ar aizrīšanos vai zobu salaušanu, bet, ja cietīs mēle, tā ar laiku sadzīs. Tādēļ labāk nogaidīt mediķu ierašanos, iesaka speciālists.

Dažkārt šķietamā epilepsija, kad cilvēks zaudē samaņu, ir kādas citas slimības izpausme, piemēram, kardioloģiski vai veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Lai noteiktu diagnozi, ir svarīgi precīzi aprakstīt lēkmes raksturu. Tāpēc ir būtiski, lai kāds, kurš to ir redzējis, pēc iespējas sīkāk izstāsta notikušā apstākļus un izpausmes. Noder uzfilmētais materiāls. Mūsdienās pieejamas plašas izmeklējumu metodes. Pēc detalizētas informācijas par lēkmju raksturu, biežumu, ārsts var nozīmēt galvas smadzeņu attēldiagnostikas izmeklējumus (galvas smadzeņu datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus), lai izslēgtu galvas smadzeņu bojājumu. Parasti epilepsijas pacientiem tiek nozīmēta arī elektroencefalogrāfija – galvas smadzeņu funkcionālas aktivitātes izvērtēšanai. Ja pacientam nav lēkmju, ne vienmēr, konstatējot izmaiņas elektroencefalogrammā, nepieciešama ārstēšana. Nav arī iemesla uzskatīt, ka vēlāk noteikti attīstīsies epilepsija.

Diagnosticējot slimību, ārstam ir ļoti svarīga informācija par blakus saslimšanām, jo ir slimības un stāvokļi, kas var provocēt krampju lēkmes. Tāpat ļoti būtiska ir informācija par lietotajiem medikamentiem – galvenokārt tāpēc, ka daudzām zālēm pastāv mijiedarbība ar epilepsijas medikamentiem. Ir arī medikamenti, kam piemīt tendence veicināt epileptisku aktivitāti.

Ārstēšanas mērķis ir panākt atbrīvošanos no lēkmēm vai maksimāli samazināt to skaitu, kas ievērojami mazinātu ar epilepsiju saistītos riskus. Daudzas epilepsijas formas ir ārstējamas vai veiksmīgi kontrolējamas – cilvēki turpina strādāt, mācīties, nodoties saviem vaļaspriekiem, būt veiksmīgi un kļūt par vecākiem. Precīzi ievērojot noteiktos ārstēšanas pasākumus, divas trešdaļas pacientu var atbrīvoties no lēkmēm vai arī ievērojami samazināt to skaitu, bet smagākajos gadījumos, ja lēkmes turpinās, papildu medikamentozai ārstēšanai var tikt pielietotas citas terapijas metodes. Savukārt neārstēta epilepsija nākotnē var radīt lielākus galvas smadzeņu nervu šūnu traucējumus.

Epilepsijas ārstēšanai izmanto tikai ārsta nozīmētus medikamentus, kas jālieto regulāri un noteiktajās devās. Pat tad, ja lēkmes vairs neatkārtojas, medikaments jāturpina lietot pēc ārsta norādījuma līdz viņa turpmākajiem norādījumiem. Jo labāka ir lēkmju kontrole, jo mazāks arī komplikāciju attīstības risks. Epilepsijas ārstēšanai neder bezrecepšu medikamenti vai tautas līdzekļi. Savukārt diēta un netradicionālā medicīna var palīdzēt atveseļoties un kontrolēt lēkmes, jo dažkārt var mazināt blakus faktorus, kas var provocēt lēkmes vai novērst miega traucējumus, pastiprinātu trauksmainību u.tml. Tomēr arī tautas medicīnas līdzekļu izmantošana, diēta vai ārstniecisko produktu lietošana kā papildterapija ir jāpārrunā ar savu ārstu, lai speciālists, kurš zina pacienta slimības vēsturi, var piemeklēt atbilstošākos.

Epilepsijas pacientiem ieteicams laikus vērsties pie speciālista pēc palīdzības, jo precīza diagnozes uzstādīšana un individuāli piemērota terapija ievērojami uzlabos dzīves kvalitāti.

Epilepsija bijusi sastopama jau kopš cilvēces pirmsākumiem, par to liecina vēstures liecības senās Indijas un Babilonijas medicīnas rokasgrāmatās.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ar epilepsiju slimo visa vecuma cilvēki. Aptuveni 3/4 epilepsijas slimnieku pasaulē dzīvo mazattīstītās valstīs, joprojām nesaņemot pienācīgu ārstēšanu. Šajās valstīs novērojams liels epilepsijas slimnieku nāves gadījumu skaits, kas ir potenciāli novēršami, piemēram, nāve iestājas kritienu, noslīkšanas, aizrīšanās, apdegumu un krampju rezultātā.

Trešdaļai epilepsijas slimnieku ir depresija, jo viņi jūtas sabiedrības atstumti, izolēti. Epilepsijas slimnieku vidū ir trīsreiz lielāks pašnāvības risks.

Ir daudz dažādu epilepsijas veidu. Ārsts ikvienam pacientam izvēlas medikamentus atbilstoši lēkmju veidam, pacienta vecumam, dzimumam, blakus slimībām, pat svaram. Latvijā ir pieejams ļoti plašs pretepilepsijas medikamentu klāsts.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jāni Mednieku, veselības centrs "Vivendi" neirologu.