Iesāc rītu ar kafijas tasīti! Iemesli, kāpēc būtu vērts izbaudīt melno enerģijas dzērienu

Atsaucoties uz kādu pētījumu, ja jārunā par antioksidantu devas uzņemšanu, nekas pat nestāvot klāt kafijai. Lai gan kā augļi, tā arī dārzeņi cilvēkam sniedz zināmu devu antioksidantu, tieši visvairāk tos cilvēks spējot "uzsūkt" tieši no kafijas. Kas ir antioksidanti un ko labu tie dod organismam, vari aplūkot šeit.

Pētnieki Seulas Nacionālajā universitātē analizēja nemierīgu žurku smadzeņu darbību. Viņi atklāja, ka tie grauzēji, kuri bija sajutuši kafijas aromātu, kļuva daudz mierīgāki. Jāpiemin, ka šis pētījums attiecas ne uz stresu kopumā, bet uz stresu, kas radies negulēšanas rezultātā.

2012. gadā "ScienceDaily" paziņoja, ka kafijas baudīšana ar Parkinsona slimību sirgstošajiem varētu palīdzēt atvieglot kustību. Pētījuma autors Ronalds Postuma atklāja: "Pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēkiem, kuri dzer kafiju, ir daudz mazāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Tomēr mūsu pētījums ir viens no pirmajiem, kas apliecina – kofeīns var palīdzēt apslāpēt dažus nevēlamos simptomus tiem, kuriem jau ir šī slimība."

2006. gadā tika publicētais pētījums, kurā tika iesaistīti 125 tūkstoši cilvēku, kuri jau pārkāpuši 22 gadu slieksni. Pētījumā atklāts, ka tiem, kuri dzer kaut vienu kafijas tasīti dienā, ir par 20 procentiem mazāka iespēja saslimt ar aknu cirozi. Viens no vadošajiem pētījuma autoriem Artūrs Klatskijs "The Guardian" atzina: "Kafijas patērēšanai ir aizsargājošas īpašības, ja tiek runāts par alkohola izraisītu aknu cirozi. Jo vairāk cilvēks izvēlas dzert kafiju, jo, šķiet, mazāks risks ir tikt hospitalizētam vai mirt no alkohola izraisītas aknu cirozes."

Nacionālā veselības institūta veiktais pētījums atklāja, ka tie, kuri dienas laikā izdzer četras vai vairāk kafijas tasītes, par aptuveni 10 procentiem mazāk sirgst ar depresiju, salīdzinot ar tiem, kuri nekad neizvēlas dzert melno enerģijas dzērienu. Pētījuma autori "Prevention" atzina, ka galvenais tā iemesls esot antioksidantu pārpilnība.

Pētījums, kas tika veikts Hārvardas Sabiedrības veselības skolā, atklāja saistību starp pašnāvības veikšanas riska samazināšanu un kafiju. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka divu līdz četru kafijas tasīšu malkošana dienā patiesi samazina pašnāvības risku kā sieviešu, tā arī vīriešu vidū – pat par 50 procentiem. Galvenais šī apgalvojuma pamatojums saistīts ar to, ka kafija kalpo kā antidepresants.

Kā izrādās, sievietēm, kuras dienā patērē trīs vai vairāk tases kafijas, ir daudz mazāka iespēja saslimt ar ādas vēzi. Tas atklājies kādā pētījumā, kurā 20 gadu ilgā periodā bija iesaistīti gandrīz 113 tūkstoši sieviešu un vīriešu.

Kāda pētnieku grupa atklāja, ka seniori, kuri vecāki par 65 gadiem un kuri patērē vairāk kafijas, ar Alcheimera slimību saskaras divus līdz četrus gadus vēlāk, nekā tie, kas kafiju nelieto. Pētījuma autori stāsta, ka kafijas patērēšana pilnībā neaizsargās cilvēkus no Alcheimera slimības, tomēr viņi patiesi tic, ka šis dzēriens vismaz var samazināt saslimšanas risku vai nedaudz atlikt to uz vēlāku.

Tu parasti izvēlies malkot kafiju, lai cīnītos ar miegu vai nogurumu, ne tā? Izrādās, kafija padara cilvēku ne tikai enerģiskāku, bet arī prātu – asāku. Raidsabiedrība CNN vēsta, ka kafija smadzenēm dod iespēju strādāt ar daudz lielākiem apgriezieniem – daudz efektīvāk un prātīgāk. "Time" zinātnisko rakstu autors Maikls Lemoniks teic: "Kad tu esi nedaudz noguris vai miegains un iedzer kafiju, tad teju viss tavā ķermenī uzlabojas: reakcijas laiks, modrība, uzmanība, loģiskā domāšana jeb visas sarežģītās funkcijas, kas saistītas ar inteliģenci."

Tomēr atceries, visu ar mēru!