Tirpst rokas? Iespējams, biroja darbinieku kaite – karpālā kanāla sindroms

Karpālais kanāls ir tāds kā tunelis plaukstas pamatā, kurā atrodas saliecējcīpslas un vidusnervs. Ilgstoši noslogojot plaukstas locītavas, pietūkst un sabiezē karpālā saite, kā iespaidā tiek nospiesti sīkie asinsvadi, vidusnervs un plaukstas saliecējcīpslas, skaidro Spinga. Rezultātā sāk piemeklēt pirkstu tirpšana, nejutība, neveiklība, piepampums un sāpes.

Visbiežāk par roku tirpšanu un sāpēm naktīs, kā arī neveiklību sūdzas pacienti, kuri ikdienā veic ilgstošas, vienveidīgas kustības ar rokām, kas prasa sasprindzināt pirkstus. Tie ir, piemēram, amatnieki, mehāniķi, šoferi, pavāri, arī biroju darbinieki, kuri visu dienu pavada strādājot un nepareizi pārslogojot plaukstas pamatni. Šo sindromu var izraisīt arī traumas, iekaisīgas slimības un cukura diabēts.

Karpālā kanāla sindroms ir izplatīta kaite, kas visbiežāk parādās vidēja un vecāka gada gājuma cilvēkiem. Jauniem cilvēkiem šī problēma novērojama retāk.

• progresējoša tirpšana rokās, kas īpaši izteikta ir naktīs;
• progresējošas sāpes rokās;
• pietūkuma, nejūtīguma sajūta pirkstos no rītiem;
• kustību traucējumi plaukstās, nespēks, muskuļu izdilums;
• nespēja satvert un noturēt sīkus priekšmetus.

Var būt tikai viens vai daži no simptomiem.

Pacientiem ar aizdomām par karpālā kanāla sindromu jādodas pie speciālista – neiroķirurga vai neirologa, kurš nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus un pēc tam – ārstēšanu. Tās uzdevums ir likvidēt nervu tūsku, uzlabot audu apasiņošanu un novērst nervu kompresiju. Sākumstadijā, kad novērojama viegla parestēzija (tirpšana, skudriņas), jušanas traucējumi, pieaugošas sāpes pie intensīvas strādāšanas, ieteicami pretiekaisuma medikamenti, lokālas pretsāpju gelu aplikācijas un plaukstu stiepjoši vingrinājumi, skaidro neiroķirurgs. Tūskas un tirpšanas mazināšanai var izmantot plaukstas ortozi.

Dažos gadījumos sākumā palīdz karpālā kanāla blokādes, proti, iekaisumu mazinošu medikamentu ievadīšana precīzi vajadzīgā vietā. "Esmu pieredzējis, ka pacienti ļoti baidās veikt blokādi, bet, kad to veic, ir pārsteigti par to, ka jau uzreiz samazinās sāpes un naktīs iespējams gulēt," stāsta Spinga.

Vēlākās karpālā kanāla slimības stadijās jau parādās sāpes naktī, novērojams arī īkšķa saliecējmuskuļa izdilums, kas neļauj pildīt precīzas pirkstu kustības, piemēram, aizpogāt apģērbu, satvert un noturēt priekšmetu un ievērt adatā diegu. "Šādas pazīmes liecina, ka slimība ir nopietnākā stadijā – nospiesti asinsvadi, vidusnervs, traucētas plaukstas pilnvērtīgas funkcijas. Šādā gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai atbrīvotu plaukstas vidus nervu," saka neiroķirurgs. Ārsts mierina, ka tā ir salīdzinoši vienkārša operācija, kas ilgst līdz 30 minūtēm un tiek veikta, izmantojot lokālo anestēziju. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no tā, cik ilgi plaukstas vidusnervs bijis saspiests un vai slimība nav pārāk ielaista. Jebkurā gadījumā – jo ātrāk pacients vēršas pie ārsta, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti.