Antibiotiku rezistence – tā ir baktērijas spēja pretoties ārstēšanai ar vienu vai pat vairākām antibiotikām, un tā pasaulē kļūst par arvien lielāku problēmu. Baktērijas iemācās pretoties antibiotikām daudz ātrākā tempā, nekā zinātnieki ir spējīgi atklāt jaunas antibiotikas. Šobrīd pret antibiotikām rezistentas baktērijas ik gadu izraisa aptuveni 700 000 cilvēku nāvi un, ja nekas netiks darīts lietas labā, šis skaitlis līdz 2050. gadam draud izaugt līdz pat 10 miljoniem, lēsts analītiķa Džima O'Neila Lielbritānijas valdības uzdevumā sagatavotajā ziņojumā "Tackling Drug-Resistant Infections Globally: final report and recommendations". Salīdzinājumam – no vēža pašlaik ik gadu mirst aptuveni 8,2 miljoni cilvēku.
Uz antibiotikām nereaģējošas baktērijas ne tikai apgrūtina vai padara neiespējamu infekciju ārstēšanu, bet arī padara dažādas medicīniskās procedūras, piemēram, operācijas (piemēram, ķeizargriezienu vai gūžas operāciju), orgānu transplantēšanu un ķīmijterapiju vēža pacientiem, par ļoti bīstamu pasākumu. Problēma ir kļuvusi tik nopietna, ka šī gada septembrī ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā rīkoja sapulci, lai spriestu, kā to globāli risināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
