Pasaulē aizvien samilztošās problēmas ar aptaukošanos un to pavadošām slimībām pirms laika lika Pasaules veselības organizācijai (PVO) pārskatīt iepriekš rekomendēto pieļaujamo cukura devu, ko nav ieteicams pārsniegt. Ja agrāk PVO deva zaļo gaismu 50 gramiem jeb 10 tējkarotēm cukura dienā, nu jau labu laiku rekomendē uzņemt ne vairāk kā 25 gramus jeb piecas tējkarotes cukura dienā. Liekie kilogrami diemžēl nav vienīgā pārmērīga cukura patēriņa izraisītā blakne. "Prevention" apkopojis galvenos ieguvumus, atsakoties no cukura lietošanas.
Daudzi ir absolūti pārliecināti, ka lieto gaužām maz cukura, sak, pieberu to tikai tējai un kafijai. Tomēr nereti, kopā ar speciālistu pārskatot ēdienkarti, izrādās, ka ieteicamā norma ir pārsniegta pat vairākas reizes. Ļoti daudz cukura daudzi no mums uzņem ar jau gataviem, rūpnieciski ražotiem produktiem, paši to neapzinoties. Mums bieži vien nav ne jausmas, cik daudz cukura veikalā nopirktais produkts satur. Piemēram, puslitra pudelīte limonādes satur apmēram 50 gramus cukura, tātad, to izdzerot, pieļaujamā dienas deva jau ir pārsniegta divas reizes. Ja dienā izdzer divus litrus limonādes, rēķiniet paši – tie ir 200 grami cukura!
Vislielākā problēma ir tāda, ka cukurs lielā daudzumā ir ne tikai kūkās, saldumos un limonādēs, bet arī produktos, kur tā klātbūtne nav tik acīmredzama, piemēram, salātu mērcēs, kečupos, musli batoniņos, brokastu pārslās un jogurtos, "Prevention" skaidrojusi Ziemeļkarolīnas Universitātes pētniece Elise Povela (Elyse Powell). Tāpēc cukuru, kas pievienots produktam ražošanas procesā, mēdz dēvēt par slēpto cukuru.