Ērču encefalīts apdraud arī ārzemēs: skaudrs stāsts par inficēšanos Norvēģijā

Andrejs ar ērču encefalītu inficējās šogad jūlijā Norvēģijas pilsētā Bergenā, kur strādāja celtniecībā. Ērce, sīka un nemanāma, bija piesūkusies ceļgalā. "Izvilku, sadedzināju, lai neiekož citiem, un aizmirsu," stāsta Andrejs.

Nākamajās nedēļās sākušās regulāras galvassāpes, ko puisis mēģinājis novērst ar pretsāpju līdzekļiem, taču tie nav līdzējuši. "Sāpēja arvien biežāk, katru dienu. Kad pievienojās arī ķermeņa tirpšana, devos pie ārsta, jo jau agrāk armijā biju izslimojis Laimas slimību un šīs sajūtas lika domāt, vai atkal neesmu noķēris to pašu slimību," stāsta Andrejs. Analīzes tiešām uzrādījušas Laimas slimību, Andrejs sācis lietot zāles, līdz dažas dienas vēlāk mājās nokritis bezsamaņā un aizvests uz slimnīcu.

Veicot atkārtotas analīzes, atklājās, ka bez Laimas slimības Andrejam ir arī ērču encefalīts un slimības abas kopā izraisījušas smagu meningītu. "Pēdējās dienās pirms samaņas zaudēšanas dažas epizodes, piemēram, braukšana ar automašīnu vai sarunas, vispār pazudušas no atmiņas. Daudz ko darīju, bet vienkārši neatceros," stāsta Andrejs. Slimnīcā viņš ārstējies divas nedēļas. Tagad turpina ārstēties mājās un jūtas labi, vienīgi reizēm mēdzot aizmirst kādus sīkumus. "Tā ir briesmīga pieredze, ko nenovēlu nevienam. Dodoties dabā, jābūt ļoti uzmanīgiem," viņš iesaka.

Kā liecina Ziemeļeiropas infekcijas slimību kontroles tīkla mājaslapā "EpiNorth" publicētie dati par ērču encefalīta izplatību no 2009. līdz 2013. gadam, tieši Baltijas valstīs ir bijis augstākais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem, informē SPKC. Norvēģijā, kurp dodas strādāt daudzi Latvijas iedzīvotāji, saslimstība salīdzinoši ir ļoti zema – tikai 0,1 0,2 gadījumi gadā uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr jāapzinās, ka arī vidē ar pavisam nelielu ērču blīvumu ērču piesūkšanos nevar izslēgt un jāievēro parastie piesardzības pasākumi, brīdina epidemiologi.

No Ziemeļvalstīm saslimstība ar ērču encefalītu 2008.–2013. gadā vispār nav reģistrēta Dānijā un Islandē. Nedaudz augstāks nekā Norvēģijā šis rādītājs ir Somijā un Polijā, kam seko Zviedrija. Salīdzinoši Latvijā saslimstība ir ievērojami augstāka: 2010. gadā reģistrēti 22 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, 2011. – 19,2, 2012. – 18,4, bet 2013. – 13,1 gadījums.

Šogad jūlija beigās ārvalstu medijos bija atrodama ziņa, ka pirmais cilvēks ar ērču encefalītu saslimis arī Nīderlandē – inficētā ērce viņam piesūkusies Utrehtas provincē Heuvelrugas dabas parkā.

Jāatzīmē, ka arī tajās valstīs kur ērču blīvums ir niecīgs, nevajadzētu gulēt zālē bez pārklāja, brist pa brikšņiem vai garu zāli nepiemērotā apģērbā u.tml., iesaka SPKC. Turklāt jāatceras, ka ērču blīvums dabā ir mainīgs un visur ir iespējams uzdurties atsevišķām retām vietām ar salīdzinoši augstu ērču blīvumu.

Eiropā ērču encefalīta endēmiskajos apgabalos vidēji 0,1–4,5 procenti ērču ir inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, norāda SPKC. Aktīvos ērču encefalīta dabas perēkļos katru gadu tiek reģistrēti ērču encefalīta gadījumi. Tomēr šādus reģionus nav iespējams skaidri izdalīt, jo ērces kopā ar vīrusu cirkulē plašos apgabalos kopā ar putniem vai lielajiem zīdītājiem, un ikgadējie rādītāji ir mainīgi.

Latvijā bez visur Eiropā izplatītās ganību ērces sastopama arī taigas ērce Ixodes persulcatus, kas nav konstatēta Ziemeļvalstīs. Tieši taigas ērču pārnestie vīrusi ir ar augstāku virulenci, un kopumā taigas ērces biežāk saturējušas vīrusu, norāda SPKC.

Atšķirībā no ērču izraisītās Laimas slimības, ko var ārstēt ar antibiotikām, pret ērču encefalītu zāļu nav. Turklāt nav arī iespējams prognozēt slimības norisi – tie var būt gan gripai līdzīgi simptomi ar "kaulu laušanu" un vieglu drudzi, gan smaga slimības forma ar kustību, apziņas traucējumiem un citām komplikācijām. Tāpēc, paturot prātā ieteikumus par piemērotu apģērbu ērču atvairīšanai, jāatceras, ka efektīvākais aizsardzības veids pret ērču encefalītu ir vakcinācija.

Kaut gan ērču aktivitāte līdz ar ziemas tuvošanos sarūk, vakcināciju pret ērču encefalītu var veikt visu gadu.